EK turpina jau 2008. gadā uzsākto pārkāpumu procedūru pret Latvijas valsti saistībā ar gaisa piesārņojumu Rīgā, jo šeit joprojām pārsniegti direktīvās noteiktie putekļu jeb cieto daļiņu PM10 daudzuma robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai. Tas pieļaujams tikai 35 dienas gadā, bet pagājušajā gadā Rīgā, Brīvības ielā robežlielums pārsniegts 60 reižu. Pēdējos piecos gados gan šādi gadījumi Brīvības un K. Valdemāra ielā samazinājušies vairāk nekā uz pusi.
Gaisa piesārņojuma problēma galvaspilsētā nav jārisina tikai tāpēc, ka EK ierosinātā pārkāpumu procedūra sliktākajā gadījumā var beigties ar soda naudas maksāšanu. Tā būtu vismaz 405 000 eiro (284 634 lati), plus kavējuma nauda no 493 (346 lati) līdz 29 568 eiro (20 780 latu) par katru dienu, līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts. Tas ir jādara arī iedzīvotāju veselības dēļ. «Gaisa piesārņojums noteikti ir slimības veicinošs faktors,» norāda Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis. Īslaicīgs cieto daļiņu piesārņojums gaisā var izraisīt elpceļu kairinājumu, plaušu iekaisumu un negatīvi ietekmē sirds - asinsvadu sistēmu, kā rezultātā pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās un palielinās mirstība. Tāpēc kopumā samazinās dzīves ilgums, liecina Veselības inspekcijas mājaslapā publicētā informācija. Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka, samazinot cieto daļiņu (PM10) piesārņojuma koncentrāciju no 70 uz 20 mikrogramiem 1 m3 gaisa, nāves gadījumu skaits samazinās par 15%.
«Pirmo reizi EK pārmetums bija saistīts ar to, ka Rīgas pilsētai nebija programmas, saskaņā ar kuru uzlabot situāciju ar gaisa piesārņojumu galvaspilsētā, tagad tā ir izveidota, bet mums jāsaprot, vai tajā ietvertie pasākumi tiek pildīti un vai dod vēlamo efektu,» situāciju skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Rīgas dome ir iecerējusi pārskatīt un uzlabot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu (2011.-2015. gads), jo iepriekš nebija iekļauti konkrēti pasākumu termiņi, atbildīgais, finansējuma apjoms, norāda J. Spiridonovs. Tāpat Rīgas domes Mājokļu un vides departaments plāno veikt pētījumu, lai noskaidrotu cieto daļiņu gaisā avotu. Tam iecerēts tērēt Ls 29 300.
«Mēs no domes sagaidām priekšlikumus, kādos termiņos tieši ko pašvaldība ir plānojusi izdarīt gaisa piesārņojuma problēmas risināšanai,» norāda J. Spiridonovs. Tieši tas būs jāiestrādā programmā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola stāsta, ka gaisa piesārņojuma problēmas risināšanai, lai samazinātu tranzīta un kravas transportlīdzekļu plūsmu Rīgas centrā, notiek Dienvidu tilta maģistrālo pievadceļu būvniecība, šogad pētīs velojoslu ierīkošanas iespējas Rīgā un ir plānots izveidot vairākus maģistrālos veloceļus, kas savienotu centru ar mikrorajoniem. Tāpat notiek ziemā kaisītās smilts savākšana, ielu un apstādījumu laistīšana. Ja turpināsim iesākto - transporta plūsmas novirzīšanu no centra, attīstīsim sabiedrisko transportu, atbalstīsim videi draudzīgu transporta līdzekļu attīstību, uzturēsim normālā kārtībā esošo ielu segumu, kā arī uzlabosim ielu uzkopšanu, tad domāju, ka varēsim izpildīt noteiktās gaisa piesārņojuma normas, uzskata Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. Jāpiebilst, ka ar gaisa piesārņojuma jautājumiem Rīgas pašvaldībā nodarbojas trīs dažādi departamenti - Pilsētas attīstības, Satiksmes un Mājokļu un vides departaments.
VARAM saistībā ar ziņojumu EK problēmas nesaskata: «Problēmas ar EK sāktos tādā gadījumā, ja mēs atbildētu: mēs to zinām, bet neko nedarīsim,» norāda J. Spiridonovs. Ja dalībvalsts nenodrošina ES tiesību aktu ievērošanu, Komisija var vērsties pret dalībvalsti ES Tiesā un piespriest sodanaudu, tomēr vairāk nekā 90% gadījumu līdz tiesāšanās procesam nenonāk, liecina EK statistika.