Saskaņā ar moratoriju, ko dome pieņēma pirms trijiem gadiem, attīstītājiem, kuri vēlas kaut ko būvēt iekšpagalmā, vispirms par saviem līdzekļiem jāizstrādā zemes gabala detaļplānojums un jārīko sabiedriskā apspriešana. Tas nodrošina projekta stabilitāti, proti, ka tā izstrādes un realizācijas gaitā netiks kaut kas mainīts, piemēram, ceļš paliks tur, kur iezīmēts un kur tam piekrituši arī iedzīvotāji. Pašlaik moratorijs ir spēkā aptuveni 200 iekšpagalmiem.
Pilsētas attīstības departaments skaidro, ka detaļplānojums kā obligāts nosacījums teritorijas attīstībai vairs nav vajadzīgs, jo ir pretrunā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu, kurā iekšpagalmu apbūves nosacījumi tagad ir atrunāti. Vēl iepriekšējā domes sasaukuma laikā uzņēmums Datorkarte pēc pašvaldības pasūtījuma noteica moratorija teritorijās esošo apstādījumu kvalitāti un vietas, kuras ir būtiskas iedzīvotāju rekreācijai un publiskai apkalpei, kā arī sniedza priekšlikumus to turpmākai izmantošanai. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pilsētas plānojumā tagad ir iestrādātas zonējuma izmaiņas, kas iespēju robežās nodrošina esošo apstādījumu saglabāšanu, jaunu apstādījumu veidošanu un publiskās infrastruktūras attīstību moratorija teritorijās.
«Iedzīvotājiem nav pamata satraukties, jo iekšpagalmos, kuros detaļplānojums vairs nebūs jāizstrādā, tik un tā būs jāorganizē sabiedriskā apspriešana,» norāda departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa. Trešdien par moratorija atcelšanu iecerējusi lemt Pilsētas attīstības komiteja.
«Detaļplānojuma izstrāde ir vajadzīga. Tas nepieciešams, lai saskaņotu uzņēmēju un iedzīvotāju intereses,» domes plāniem iebilst Sabiedrības par atklātību Delna juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis. Viņš skaidro, ka pilsētas teritorijas plānojums ir cita mēroga plānošanas dokuments un tajā nevar atrunāt nianses līdz tādai pakāpei, kā tas tiek darīts detaļplānojuma stadijā: «Pilsētas mēroga plānā nav iespējams iestrādāt visus sīkākos nosacījumus. Tāpat nav iespējams tā pieņemšanā panākt lielu iedzīvotāju līdzdalību.»
K.Markovskis apšauba, ka departaments būtu bijis spējīgs rūpīgi izpētīt katru Rīgas iekšpagalmu, taču, «ja tas tā ir, tad tā ir nelietderīga resursu izmantošana, jo viņiem jāsniedz atzinums par katru iekšpagalmu, nezinot, vai tas kādam vispār būs vajadzīgs apbūvei».
Departaments savukārt norāda, ka moratorija atcelšana uzņēmējiem vienkāršos un atvieglos attīstības ieceru realizāciju, jo viņi varēs pārtraukt nelietderīgu detāļplānojumu izstrādi. M.Ābeltiņa uzsver, ka iecerētās izmaiņas līdz šim apzināti noklusētas, jo, tiekoties ar iedzīvotājiem, teritorijas plāna apspriešanas laikā tās tika pieminētas.