Pašlaik tiek būvēta sabiedriskā tualete Abrenes ielā, bet Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti projekti vēl sešu labierīcību izbūvei. Jaunās tualetes atradīsies Viesturdārzā, Nordeķu parkā pie Dzirciema ielas, Mežaparkā, Janševska prospektā, Kungu ielā pie Grēcinieku ielas, Līvu laukumā, un vēl viena būs starp Slokas un Bāriņu ielu. To izbūve gan notiks tikai gadījumā, ja dome atvēlēs finansējumu. «Finanšu iespēju robežās ir plānots uzbūvēt vismaz divas sabiedriskās tualetes gadā,» Dienai pastāstīja Mājokļu un vides departamenta direktora biroja pārstāve Ieva Bruņiniece. Sabiedriskās tualetes ir ļoti nozīmīga valsts vizītkartes daļa, norādīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inta Briede. Viņas vērtējumā pašreizējais tualešu, kā arī informatīvo norāžu skaits par labierīcību atrašanās vietu nav pietiekams. I. Briede iesaka ņemt par paraugu Londonu, kur daudzviet esot izvietotas zīmes ar informāciju par tuvākajām labierīcībām. Savukārt I. Bruņiniece piebilda, ka bez pašvaldības īpašumā esošajām labierīcībām pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamas arī tualetes kafejnīcās, vasaras dārzos un citās vietās.
Jābūt 28 jaunām tualetēm
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums paredz, ka publiskajām tualetēm jābūt visos lielākajos laukumos un skvēros vai to tiešā tuvumā, tās var tikt ne vien speciāli izbūvētas, bet arī atrasties dažādās ēkās, publiskajās autonovietnēs. Pavisam šajā teritorijā līdz 2018. gadam būtu jābūt 28 sabiedriskajām tualetēm. Vienas jaunas divkabīņu tualetes izbūve ar visām komunikācijām, projektēšanu, būvuzraudzību izmaksā sākot no 40 000 latu, Dienai pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Publisko labierīcību nodaļas vadītājs Māris Stabulnieks. Par tualešu nomāšanu pēdējā dekādē ir bijuši vairāki skandāli, galvenokārt saistīti ar labierīcībām Līvu laukumā. 2008. gadā Rīgas domes Vides departamenta vadītāja Askolda Kļaviņa noslēgtais līgums paredzēja, ka tolaik uzstādīto astoņu kabīņu tualešu noma un apkalpošana piecu gadu garumā izmaksās 486 632 latus, jo iepirkuma konkursā pieteicās tikai viens pretendents. Toreizējā dome noslēdza līgumu par nesamērīgu summu - vairāk nekā 7000 latu mēnesī, kas pēc tam tika samazināts uz 1400 latiem, Dienai atzina arī Rīgas domes atstādinātais Mājokļu un vides departamenta vadītājs Anatolijs Aleksejenko. Tagad bijušo astoņu kabīņu tualešu vietā ir divu kabīņu, taču to noma izmaksā krietni mazāk. 31. decembrī beidzās ar SIA Danfo noslēgtais līgums, tika rīkots konkurss par tiesībām Līvu laukumā uzstādīt jaunu sabiedrisko tualeti, taču neviens pretendents nepieteicās, stāsta M. Stabulnieks. Tāpēc tika noslēgts līgums ar SIA RLM par divām sabiedriskajām tualetēm Līvu laukumā un Ziedoņdārzā. Mēneša nomas maksa par tualeti ir Ls 306 ar PVN. Līgums noslēgts līdz šā gada decembrim. Tiklīdz būs pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi, Līvu laukumā ir iecerēts uzbūvēt stacionāro sabiedrisko tualeti.
Bezmaksas demolē vairāk
Rīgas domes apsaimniekošanā pašlaik ir 16 sabiedrisko tualešu, no tām 12 uzbūvējis Mājokļu un vides departaments. No šīm tualetēm tikai vienā - Vecāķos -joprojām ir jāmaksā, pārējās pirmo sezonu var apmeklēt par brīvu. Turklāt vēl sešas tiek nomātas, tur tiek iekasēta maksa. Tas, ka daļa tualešu ir bezmaksas, padara tās pieejamākas, jo īpaši ārzemniekiem. Rīgas Tūrisma informācijas centra vadītāja Sabīne Markus Dienai pastāstīja, ka gadā galvaspilsētu apmeklē vairāk nekā miljons tūristu un gadījumā, ja par labierīcību apmeklējumu visur ir jāmaksā, nereti tiem rodas problēmas ar naudas samainīšanu, un var būt situācijas, ka cilvēkam nepieciešamības gadījumā tualetes nav pieejamas. Taču, ja tās ir bezmaksas, gadās, ka tajās iekārtojas bezpajumtnieki, uz šo problēmu esot norādījuši arī daži tūristi. Tieši tāpēc ziemā daļa sabiedrisko tualešu pa naktīm tiek aizslēgtas. Kopumā S. Markus esošo situāciju ar sabiedrisko tualešu pieejamību novērtēja kā diezgan apmierinošu. Iepriekš maksas tualetes bieži tika slēgtas uzlauzto monētu aparātu dēļ - kamēr tos laboja. Tāpēc dome pieņēma lēmumu atteikties no 20 santīmu iekasēšanas. Tas gan nozīmē, ka daļu no apsaimniekošanas izdevumiem - ap 55 tūkstošiem latu gadā - vairs nevar segt ar ienākumiem no maksas par tualetes apmeklējumu, kas bija 10-17 tūkstošu latu gadā. Vienlaikus tualetes biežāk izdemolē, tiek zagti ziepju trauki, papīrs, salaužot tā turētājus. «Tagad cilvēki uzskata, ka viņi var darīt šajās tualetēs visu, ko grib, - demolēt, lauzt, zagt,» šādi bezmaksas tualešu problēmu raksturo M. Stabulnieks. Viņš aicina cilvēkus ziņot policijai, ja gadās novērot pārkāpumus. Jo īpaši šādi gadījumi raksturīgi nedēļas nogalēs. Diena novēroja, ka daļā atvērto tualešu tiešām nav papīra, iespējams, tas nozagts, taču kopumā labierīcības bija samērā kārtīgas.