Tie būs pārsvarā koncentrēti slimnīcas centrālajā ēkā un poliklīnikā. Slimnīcas īpašniece Rīgas dome (RD) sola saglabāt Rīgas 1.slimnīcas teritoriju arī turpmāk tikai veselības aprūpes un, iespējams, arī sociālajai funkcijai. Pašā slimnīcā vēl nav lielas skaidrības - kādus tieši pakalpojumus un kādos apmēros tā sniegs, jo Veselības norēķinu centrs (VNC) vēl nav atsūtījis jaunos līgumus. «Diezgan depresīvas ir noskaņas, taču vienkārši jāturpina strādāt, tad jau redzēsim,» par nākotni saka Juris Žarinovs, slimnīcas vadītāja vietnieks.
Veselības ministrija (VM) Rīgas 1.slimnīcu redz tikai kā ambulatoro pakalpojumu sniedzēju, jo uzskata, ka neesot izdevīgi pirkt stacionāra pakalpojumu no trim daudzprofilu slimnīcām Rīgā, ja tās visas nav pilnībā noslogotas. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis stāsta - plānots, ka 1.slimnīca sniegs ambulatoros pakalpojumus - turpinās strādāt poliklīnika, kā arī dienas stacionārs, varot veidot traumpunktu un attīstīt aprūpi mājās. Ar provizorisko finansējumu 2010.gadam, iespējams, slimnīcas vadību VNC iepazīstināšot nākamās nedēļas laikā, saka J.Bundulis.
«Trūces, žultspūšļa, vēnu operācijas varam dienas stacionārā veikt. Ginekoloģijā arī varam daudz ko tur izdarīt, būs arī acu operācijas, LOR, vizītes pie speciālistiem,» slimnīcas nākotnes plānus iezīmē J.Žarinovs. Tāpat arī slimnīcā turpinās darboties poliklīnika, slimnīcas ārsti varēšot veltīt vēl vairāk laika pacientu pieņemšanai. Tiesa, aptuveni 200 slimnīcas darbinieku - māsiņas, sanitāri, ārsti - saistībā ar slimnīcas pārtapšanu nesen atbrīvoti no darba. Par traumpunkta veidošanu J.Žarinovs pagaidām daudz neizsakās - neesot zināms, kādu finansējumu valsts tam atvēlēšot. Nevarot arī prognozēt, cik apmeklēts būs dienas stacionārs. Piemēram, otrdien bijis tikai viens cilvēks. J.Žarinovs gan novērojis, ka svētku laikā plānveida palīdzību dienas stacionārā meklē maz cilvēku. Slimnīca arī tagad «neraujoties» daudz sevi reklamēt, jo decembra finansējums jau esot pārtērēts. Tādēļ arī slimnīca akūto palīdzību jau kopš 12.decembra nesniedz. Kad būšot noslēgts līgums ar valsti, sekošot plašāka pakalpojumu reklamēšana.
Slimnīcas ēkas un zeme pieder pašvaldībai. «Telpas centīsimies dot apsaimniekošanā tādām iestādēm, kuras sniedz medicīnisko palīdzību vai arī palīdzību, piemēram, maznodrošinātajiem vai pensionāriem,» saka RD Veselības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Rempe. Lēmumu pieņemšot, kad atsūtīs līgumu, cik lielus ambulatorās palīdzības apjomus tā ir gatava apmaksāt šajā slimnīcā.