«Mums tāpat nav naudas, lai to ēku restaurētu, skaidrs, ka mēs visas Rīgas vēsturiskās ēkas neatjaunosim,» vēlmi pārdot pašvaldībai piederošo īpašumu pamato domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC). Pēc deputāta teiktā, izsoles ceļā būs iespējams atrast muižai jaunu saimnieku, kas par to pienācīgi parūpēsies.
Pret kultūrvēsturiskā objekta privatizāciju iebilst partijas Jaunais laiks (JL)deputāti. «Arī privātajiem tagad nav naudas, tieši tāpēc vajag pagaidīt. Vai nu pēc trijiem vai pieciem gadiem pienāks tas brīdis, kad pašvaldība varēs pati nozīmīgo pieminekli savest kārtībā,» uzskata Izglītības, kultūras un sporta komitejas locekle Baiba Brigmane (JL). Viņa ir pārliecināta - ja muižu pārdos, tad tiks apbūvēta tai piegulošā parka teritorija. Pēc JL politiķu domām, īpašumu nedrīkst pārdot arī tāpēc, ka pirmpirkuma tiesības uz to ir līdzšinējam nomniekam SIA Mono, kas ir vainojama pie tā, ka muiža stāv pussagruvusi.
Šai daudznozaru kompānijai pašvaldība īpašumu iznomāja 1999.gadā ar nosacījumu, ka tā restaurēs XIX gadsimtā celto muižu. Astoņos gados tas netika izdarīts, tomēr lauzt līgumu dome izlēma tikai pēc tam, kad ēkā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā iebruka muižas jumts un stipri apdega sienas. Līguma uzteikumu Mono apstrīdēja tiesā, pamatojot, ka uzņēmums ieguldījis naudu muižas vēsturiskajā un mākslinieciskajā inventarizācijā, kā arī restaurācijas projekta izstrādē.
Ja pārdošanai piekritīs vairākums deputātu, tad izsoli varētu sarīkot līdz šī gada beigām, pārliecināts ir A.Ameriks. Pirmpirkuma tiesības līdzšinējās saimniekošanas dēļ Mono plānots atņemt, taču pilnībā aizliegt dalību izsolē uzņēmumam nevar. Interesi par muižas iegādi izrādījuši vēl divi pretendenti - SIA Plosti un SIA Kurzemes hercogiste. Izsoles sākumcena vēl nav aprēķināta.