Tomēr lēmumā, ko _Mozaīka_ pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā (ART), melns uz balta rakstīts, ka gājiena un sapulces norisi Rīgā 16.maijā nolemts aizliegt. Visticamāk, tiesas spriedums būs zināms jau piektdien.
Mozaīkas pasākums tika saskaņots jau 8.maijā, taču šonedēļ 34 RD deputāti parakstīja A.Grīnbergam adresētu vēstuli, kurā pieprasīja atkārtoti sasaukt par pasākumu saskaņošanu atbildīgās komisijas sēdi, lai saskaņojumu atceltu. Viens no vēstules iniciatoriem vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) izpilddirektoram arī izteica ultimātu, ka atbilde jāsniedz līdz ceturtdienas plkst.16.
Trešdienas pēcpusdienā A.Grīnbergs, kurš līdz tam apgalvoja, ka komisijas sasaukšanai nav tiesiska pamata, jo gājiena saskaņošana notikusi stingri saskaņā ar likumu, sēdi tomēr sasauca. Lai gan jaunu ziņu par drošības apdraudējumiem tiesībsargājošajām iestādēm nebija, komisija «ar konsensa principu» no iepriekš panāktās vienošanās par gājiena maršrutu atkāpās.
«Viens komisijas loceklis gan iebilda, ka tas neatbilst juridiskām prasībām. Tīri no juridiskā viedokļa,» it kā starp citu pieminēja A.Grīnbergs. Uzreiz pēc tam viņš gan atklāja, ka tā bijusi tieši RD Juridiskās pārvaldes pārstāve Ilze Gūtmane. Kā noskaidroja Diena, viņai jau ir pieredze ar Mozaīkas pieteikto pasākumu aizliegšanu, proti, viņa pārstāvēja RD tiesā, kad Augstākās tiesas Senātā par prettiesisku tika atzīts domes atteikums saskaņot 2006.gada gājienu, kas arī toreiz tika pamatots ar drošības apsvērumiem. Jautāts, kā vērtē RD izredzes šoreiz, A.Grīnbergs izvairīgi atbildēja, lai tiesa izlemj.
«Ir skaidri redzams, ka Grīnbergs ir padevies politiskajam spiedienam, kas savukārt pilnībā ir saistīts ar dažu partiju priekšvēlēšanu kampaņu un organizācijas Fonds ģimenei iespaidu uz RD deputātiem. Šāda rīcība tikai kurina naidu sabiedrībā un padara Latviju par izsmieklu citu Eiropas valstu acīs. Ir taču skaidrs, ka mūsu «netikumība» vai «žūpība» nesamazinātos tikai tāpēc, ka ejam pa vienu ielu, nevis pa citu,» lēmumu komentēja Mozaīkas valdes priekšsēdētāja Linda Freimane, atsaucoties uz deputātu vēstulē minētajiem argumentiem.
Tiesībsargs Romāns Apsītis atzina: sakarā ar to, ka nav zināmi visi apstākļi, uz kuriem balstīts aizliegums, šobrīd viņš to nevar vērtēt, taču atgādināja, ka tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. «Piemēram, gājiens ir viens no uzskatu paušanas veidiem, ar kuru kāda sabiedrības grupa vēlas pievērst valsts un sabiedrības uzmanību sev kā sabiedrības daļai un problēmām, ko vēlas risināt,» sacīja tiesībsargs.