«No juridiskā viedokļa tas tā varēja būt, jo nolikums paredz, ka galveno arhitektu ieceļ uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt līgumu vēl uz pieciem gadiem. No profesionālā viedokļa man tas bija negaidīti,» Dienai atzina J. Dripe, kurš vēstuli par līguma nepagarināšanu saņēmis pagājušajā nedēļā. Viņš uzskata, ka kopā ar kolēģiem bija radīta savstarpējās uzticēšanās un profesionālisma gaisotne. «Es būtu gandarīts, ja darba devējs būtu izrunājies ar mani par savu lēmumu, bet nebija profesionāla izvērtējuma. Darba devējs ir ļoti aizņemts,» izteicās J. Dripe. Viņam ar Rīgas domes vadību bijusi «visnotaļ tikai pozitīva savstarpējās sadarbības pieredze».
Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova norādīja, ka ir plānots rīkot konkursu, kurā var piedalīties arī J. Dripe. Viņš gan šobrīd nevar pateikt, vai to darīs. A. Kononova arī izteicās, ka «piecus gadus cilvēks ir ieņēmis šo amatu, ir vēlme paskatīties, kas vēl varētu kandidēt». Taču pats Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) intervijā Radio 101 pieļāva, ka galvenā arhitekta biroju varētu likvidēt, lai samazinātu birokrātiju pašvaldībā. Pilsētas galvenā arhitekta pienākumus pašlaik veic viņa vietniece Regīna Bula, kurai arī nāksies izvērtēt biroja turpmākās pastāvēšanas lietderību. Domes opozīcija pieprasījusi Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Sergejam Zaļetajevam iekļaut komitejas šīsdienas sēdes darba kārtībā informāciju par Rīgas pilsētas arhitektu biroja turpmākās attīstības plāniem un perspektīvām. S. Zaļetajevs otrdienas vakarā vēl nebija iepazinies ar šo priekšlikumu, tāpēc no komentāriem atturējās, atzīstot, ka viņam pret J. Dripi pretenziju neesot. Viņš arī neatbildēja, vai atbalsta konkursu uz arhitekta vietu vai biroja likvidāciju. Vēstuli N. Ušakovam nosūtījusi kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība), aicinot uzticēt arī turpmāk J. Dripem vadīt Rīgas pilsētas arhitekta biroju. Vēstuli mēram nosūtījuši Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs, priekšsēdētāja vietnieks Andis Sīlis un Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Treimanis. Vēstulē ne vien uzsvērti J. Dripes nopelni, bet arī norādīts, ka viņš nav praktizējošs arhitekts, kas ir svarīgi profesijas ētikas aspektā.
Rīgas domei ne vienmēr ir raksturīgi sludināt konkursu uz amatiem. Piemēram, Īpašuma departamenta direktora amatā bez konkursa pērn apstiprināja ļoti pretrunīgi vērtēto Jūrmalgeitas skandālā iesaistīto Oļegu Burovu.