Eiropas Savienība (ES) vēlas veidot miera, stabilitātes un pārticības zonu ap savām robežām, veidojot savstarpēji izdevīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, ar kurām ir līdzīgas kopējās intereses un mērķi. Šī mērķa sasniegšanai ES ciena kaimiņu brīvu un suverēnu ārpolitisko izvēli.
EKP austrumu un dienvidu virzienā nav vērsta ne pret vienas trešās valsts interesēm. Mēs vēlamies konstruktīvas un auglīgas attiecības arī ar «kaimiņu kaimiņiem» jeb ar jebkuru trešo valsti mūsu kaimiņu reģionā. Vienlaikus sagaidām, ka tiks respektēta valstu, kas jau piedalās EKP un šādi demonstrējušas vēlmi padziļināt attiecības ar ES, brīvā un suverēnā ārpolitiskā izvēle.
Taču Krievijas īstenotā Krimas okupācija un tai sekojošā aneksija ir nopietni iedragājusi starptautisko drošību Eiropā, kādu mūsu kontinents nav piedzīvojis kopš aukstā kara beigām. ES un Krievijas attiecībās novērojama nopietnākā krīze kopš 90. gadu sākuma. Dažādā izpratne par kopīgo kaimiņu nākotni, tai skaitā Austrumu partnerību un tās dalībvalstīm, ir acīmredzama, kā arī saglabā konfrontācijas risku. Pastāv iespēja, ka ap ES robežu veidojas pastāvīga nestabilitāte, nedrošība un pat sabrūkošas valstis, ja mēs šobrīd kopīgajā kaimiņu reģionā nesāksim visaptverošus un efektīvus miera nodrošināšanas meklējumus.
Rīgas samits sniegs iespēju izvērtēt sasniegto progresu kopš Viļņas samita Austrumu partnerības jomā un liek mums uzdot jautājumu par Austrumu partnerības politikas nākotni:
Atkārtoti skaidri jāapstiprina Austrumu partnerības stratēģiskā nozīme Eiropas kaimiņpolitikā un plašākā nozīmē - Eiropas kopējās un ārējās drošības politikā, jādefinē «ceļa karte» Austrumu partnerības politikas nākotnei.
Jāizvērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas progress attiecību padziļināšanā ar ES. ES ir stingri jāatbalsta trīs Asociācijas līgumu ieviešana un šo valstu reformas. Jāizvērtē Asociācijas līgumu (ietver dziļas un visaptverošas tirdzniecības telpas izveidi) ar Gruziju un Moldovu pagaidu piemērošanas rezultāti. Vienlaicīgi svarīgi uzsvērt nepieciešamību Gruzijai, Moldovai un Ukrainai turpināt īstenot reformas korupcijas apkarošanā, likuma varas stiprināšanā un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
Jādemonstrē ES interese un atvērtība dialoga veidošanā ar Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju, meklējot individuālas sadarbības formas. Jārespektē katras partnervalsts izvēle un intereses. Jāpadziļina daudzpusējā sadarbība arī digitālās ekonomikas un vides jomā.
Atkārtoti jāapstiprina Eiropas kā kontinenta «bez sadalošām līnijām» vienotības, atvērtības un brīvības princips. Mūsu pilsoņu miera, stabilitātes un labklājības interesēs svarīgi vēlreiz uzsvērt ES atvērtību citu integrācijas formātu veidošanā Eiropas kontinentā. Tomēr svarīgi neaizmirst, ka jebkāda ciešāka kaimiņu tuvināšanās ar ES nav iespējama bez visaptverošas reformu veikšanas, kas ietver ne tikai likumdošanas pārņemšanu, bet arī patiesi atvērtu un demokrātisku sabiedrību izveidi.
Miers un stabilitāte ir atkarīgi no konstruktīvām attiecībām ar valstīm tuvākos un tālākos kaimiņu reģionos. Austrumu partnerība atbalsta šādu attiecību veidošanu.
*Latvijas Republikas ārlietu ministrs