Vērts zināt, ka, izmetot atkritumus īpaši tiem paredzētajā konteinerā, mēs rīkojamies gudri, jo uz atkritumu poligonu neaizsūtām materiālus, ko jau esam ieguvuši no dabas un apstrādājuši, atgādina Latvijas Zaļā punkta (LZP) direktors Kaspars Zakulis. Turklāt, iemācoties šķirot jau šodien, mēs rūpējamies, lai arī nākotnē par sadzīves atkritumu izvešanu maksātu tikai pāris, nevis piecus vai desmit latu no personas. Visbeidzot - šķirojot atkritumus, mēs ikviens balstām Latvijas ekonomiku, jo dodam darbu cilvēkiem, kuri nodrošina šķiroto atkritumu ceļu no konteinera līdz otrreizējām izejvielām, kā arī palielinām valsts un pašvaldību budžetu, jo katrā no šī ceļa posmiem tiek maksāti nodokļi. Tiesa, ja šķirošanai pieejam pavirši vai to nedarām vispār, visa konteinerā nonākusī «manta» audzē atkritumu kalnus poligonā, nevis nokļūst pārstrādē.
Pārstrādājamo atkritumu daudzumu regulē ar ES saskaņotie Latvijas normatīvie akti, kas paredz pārstrādāt arvien vairāk atkritumu ik gadu. 2001. gadā tika sašķiroti un pārstrādāti tikai 29% no Latvijas tirgū nonākušā iepakojuma, 2011. gadā - 55%, 2015. gada mērķis ir pārstrādāt 60%. Tuvākajā desmitgadē Latvijai jāiedzen vecā Eiropa, kur jau šodien tiek savākts un pārstrādāts ap 80% iepakojuma atkritumu. Tāpēc patlaban notiek aktīva šķirošanas konteineru izvietošana, arī iepakojuma pārstrādes iespēju un jaudu attīstīšana, un LZP aicina Latvijas iedzīvotājus šķirot visu, ko vien var pārstrādāt. Latvijā pārstrādā PET pudeles, dažādas plēves, maisiņus, makulatūru, cietās plastmasas pudeles un kanniņas, dzērienu kartona iepakojumu. Savukārt stiklu ved pārstrādāt uz Ukrainu un Lietuvu, stāsta K. Zakulis.
Jāatzīst gan, ka mēs Latvijā kopumā neesam pārāk čakli šķirotāji. Socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS jaunākais pētījums liecina, ka galvaspilsētā atkritumu šķirotāju skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, ir sarucis, savukārt ārpus tās - pieaudzis. Nevaram arī lepoties, ka šķirojot izceļamies ar pedantisku kārtīgumu.
Kaspars Patašs, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eko Rīga direktors, atgādina, ka nešķirotus atkritumus nogādā atkritumu poligonā. Tur nonāk arī «netīri» šķirotie atkritumi, kurus par tādiem padara neiederīgo atkritumu piemaisījums - piemēram, neievērojot norādes uz šķirošanas konteineriem, tajos tiek mesti visu veidu atkritumi. Tas neder. Pat ja tālāk pārstrādājamais materiāls no kopējās masas ir izlasāms, tas bieži ir sabojāts. «Nu, padomājiet paši, kas notiek, ja uz kartona kastes nonāk slapjas kartupeļu mizas vai kafijas biezumi. Šādi sašķiroti atkritumi, visticamāk, tiks vesti nevis uz pārstrādes rūpnīcu, bet uz poligonu,» saka K. Patašs. Tāpēc gan Eko Rīga, gan LZP iesaka ievērot norādes uz konteineriem - kur mest papīru, kur - plastmasu, kur - stiklu.
Līdz šim vissliktāk tika vākti bioloģiskie atkritumi, stāsta Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja. Tāpēc tuvākajos gados Latvijā tiks ieviesta bioloģisko atkritumu kompostēšana. Lai to paveiktu, blakus sadzīves atkritumu un iepakojuma šķirošanas konteineriem tiks novietotas arī tvertnes bioloģiskajiem atkritumiem. R. Bendere atklāj, ka tos jau šķiro Ķekavā un Stopiņos. No 1. jūlija Eko Rīga klienti to varēs darīt arī Mārupē. Šim piemēram tuvākajos pāris gados sekos citas pilsētas, jo bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta, norāda speciālisti.
Tie teju 70% atkritumus nešķirojošo rīdzinieku kā visbiežāko nešķirošanas iemeslu min attiecīgo konteineru trūkumu dzīvesvietas tuvumā. Lai novērstu šo šķērsli un atkritumu šķirošanas konteinerus saņemtu tieši tie galvaspilsētas iedzīvotāji, kuri to vēlas, LZP sadarbībā ar Eko Rīga ikvienam Rīgas daudzdzīvokļu nama iemītniekam no 14. maija dod iespēju saņemt šķirošanas konteineru komplektu savā pagalmā. Par savu vēlmi iedzīvotāji aicināti paziņot www.zalais.lv atrodamajā anketā.