Riktīgi piededzis

Saistībā ar bankas Citadele tirgošanu turpina piepildīties sliktākais scenārijs. Murgam, kas saucas Parex bankas glābšana, ir slikta karma no pirmās dienas - bankas krahs, valsts ieplūdinātie 1,7 miljardi eiro, nesekmīgie pārdošanas mēģinājumi… Lai gan bija labi zināms Eiropas Komisijas noteiktais Citadeles pārdošanas termiņš - 2014. gads -, ilgi nekas nenotika. Līdz šovasar valdība beidzot drudžaini sāka rīkoties: slēgtā sēdē, sabiedrībai neko nepaskaidrojot, izvēlēja vienu ekskluzīvo bankas pircēju - ASV fondu Ripplewood Holdings, ar kura pārstāvi Vienotības spices ļaudis, kā to ziņoja laikraksts Diena, šovasar kopīgi atpūtās Gruzijā. Tad atklājās, ka Ripplewood Holdings tomēr pirks tikai 25% no valsts akcijām Citadelē, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Citadeles pārdošanas summa - rūpīgi turēta noslēpumā, taču no valdības pārstāvju pusvārdiem lēšama labākajā gadījumā vien uz 74 miljoniem eiro, no kuriem pusi veido šīs bankas nekustamā īpašuma vērtība un pusgada peļņa. Vēl ir premjeres Laimdotas Straujumas minētais lielais «strīdus ābols» - bankas tālākpārdošanas termiņš. Fonds gribēja, lai tas būtu iespējami īss - viens gads -, kas ikvienam ļauj saprast, kādi ir šo investoru ilgtermiņa nodomi. Privatizācijas aģentūra tomēr panākusi, ka tālākpārdošanas aizlieguma termiņš pastiepts uz diviem gadiem, kas gan finanšu pasaulē neko nenozīmē - ir neskaitāmi veidi, kā panākt īpašnieku maiņu arī bez akciju oficiālas pārdošanas. Visbeidzot «punkts uz i» - dienu pirms Citadeles pārdošanas līgumu parakstīšanas no amata atkāpās Privatizācijas aģentūras valde - juristi, kas pašu rokām bija gatavojuši bankas pārdošanas dokumentus. Un ko mūsu valdība? Tā vietā, lai vismaz, atzīstot situācijas nopietnību, atliktu pārdošanas līguma parakstīšanu, kamēr neskaidrie jautājumi sakārtoti, ministri gatavi atrast teju jebkuru rīcībspējīgu personu, lai tikai šo līgumu tomēr parakstītu. Tīrā neraža, ka uz karstām pēdām atradās tikai viens šāds «līguma parakstītājs», bet pēc spēkā esošiem statūtiem vajag divus. Nu ko, ja reiz ar šo darījumu kādam valdībā ir kaut kas tā piededzis, tad varbūt attiecīgie ministri vai premjere uz ekstra pilnvaru pamata paši var līgumu parakstīt un pēc tam vajadzības gadījumā stāties tiesas priekšā un skaidrot, kāpēc banka notirgota tieši par šādu summu, kāpēc tieši šim nodokļu nemaksātājam vai tam starpniekam? Vismaz būtu reāls precedents, kad no valdības pārstāvjiem par viņu rīcību reālu atbildību paprasīt.