«Vīrs caur paziņām nokārtoja, ka izmeklējumu mums veic jau nākamajā dienā, un labi, ka tā - atklājās, ka pietūkuma iemesls ir strutas, un no diagnostikas kabineta bērns uzreiz tika pārvests uz slimnīcu un operēts. Ārsti teica, ka izredzes izdzīvot esot mazas, ka meita varot nomirt uz operācijas galda, bet tika iesaistīti patiešām daudzi speciālisti, kas burtiski dejoja apkārt, un pēc divām operācijām un ilgas veseļošanās viss beidzās labi. Gadījums izrādījās smags, lai gan ārēji par to nekas neliecināja - bērns bija mierīgs, tikai nedaudz pietūka galva. Tagad bail domāt, kā būtu bijis, ja mēs, vecāki, nebūtu tik uzņēmīgi un paši nelauztu ceļu, bet gaidītu mēnesi rindā. Un daudziem galu galā nav paziņu vajadzīgajās vietās vai naudas, lai maksātu par priekšrocībām,» bērnu veselības aprūpes sistēmu kritizē Inga.
Bērni Latvijas veselības aprūpes sistēmā skaitās īpaša sociālā grupa, kurai visi pakalpojumi pienākas bez maksas, taču speciālistu trūkuma un nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ virkni pakalpojumu savlaicīgi saņemt iespējams vienīgi par maksu. To atzīst bijušais ilggadējais Latvijas Pediatru asociācijas prezidents, tagad valdes loceklis, asociētais profesors Enoks Biķis: «Ļoti daudz kas tiek oficiāli deklarēts, bet realitātē tā nav. Privātajos medicīnas centros pakalpojumus var saņemt ļoti ātri, bet uz valsts apmaksātiem garās rindās nākas gaidīt ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem un pat zīdaiņiem. No vecāku uzņēmības, enerģijas un maksātspējas lielākajā mērā atkarīgs, cik ātri bērns tiks uz pieņemšanu. Ko darīt tiem, kuri dzīvo laukos un nav tie turīgākie? - Braukt uz kādu no reģionālajām slimnīcām un stāties stacionārā, kur visu izmeklē un sāk ārstēt uzreiz.»
Arī kādreizējais veselības ministrs, tagadējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis intervijā Dienai nesen atzina, ka krīzes laikā veselības aprūpes nozarei samazinātā finansējuma dēļ sistēma kļuvusi nesolidāra: «Tie, kuriem pieejami līdzekļi, tiek pie izmeklējumiem, speciālistiem, ārstiem, bet tie, kuriem naudas nav, gaida bezgalīgās rindās, nereti kļūst par invalīdiem, nesaņemot operāciju, vai iet bojā. Tā ir skaudra patiesība.»
Samazināt nevar
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga norāda - ja bērnam nepieciešamā valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē ir gara gaidīšanas rinda, vecākiem jāinteresējas par šī pakalpojuma pieejamību citviet. Ja situācija arī citur nav iepriecinošāka, tad jākonsultējas ar ģimenes vai ārstējošo ārstu.
Latvijā lielākajā specializētajā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestādē - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) - šobrīd ilgākais gaidīšanas laiks - līdz četriem mēnešiem - ir pie kardiologa, bet pieņemšana pie gastroenterologa, endokrinologa, acu ārsta un atsevišķiem izmeklējumiem jāgaida divi līdz trīs mēneši. Slimnīcā atzīst - rindas būtiski samazināt neesot iespējams. «Mēs redzam citu risinājumu - izmantot tiešās pieejamības pediatrus, pie kuriem var tikt dažu dienu, maksimums - nedēļas laikā bez ģimenes ārsta nosūtījuma,» norāda BKUS ambulatorā ārstniecības procesa vadītāja vietniece Renāte Snipe. BKUS arī izstrādāts jauns modelis pacientu plūsmas regulācijai - tiek veidotas atsevišķas rindas primāriem un atkārtotiem pacientiem, kā arī vizītes steidzamību un speciālistu, analizējot pieteikumus, nosaka nevis reģistrators, bet nozares virsārsts.
Tomēr joprojām nav izdevies samazināt neapmeklēto vizīšu skaitu - apmēram 15% pacientu, iepriekš nebrīdinot, pieraksta laikā neierodas. «Tas būtiski pagarina gaidīšanas laiku pārējiem pacientiem un rada ārstu dīkstāvi. Lai atvieglotu un paātrinātu vizītes atsaukšanu, ieviesta iespēja atsaukt pierakstu, aizpildot anketu internetā. Pierakstītos pacientus regulāri apzvanām dažas dienas pirms plānotās vizītes, atgādinot par pierakstu,» skaidro BKUS pārstāve Romēna Namniece. Tomēr kāda mamma, kas vēlējās palikt anonīma, Dienai norāda, ka pie vainas ir saziņas nepilnības ar BKUS: «Ikreiz, kad bērns jāpieraksta pie kāda speciālista, zvanīšana un savienojuma gaidīšana man aizņem teju pusi dienas. Un tikpat laikietilpīga ir arī pieņemšanas laika pārcelšana vai paziņošana par neierašanos. Ne vienmēr un ne visiem pieejams internets.»
E. Biķis uzskata, ka vecākiem jāuzņemas lielāka atbildība par savu atvašu veselību, jo «viņi vislabāk jūt, ja bērnam kas kaiš». Savukārt situācija bērnu veselības aprūpē Latvijā, viņaprāt, uzlabosies tikai gadījumā, ja valsts piešķirs lielāku finansējumu un radīs veidus, kā Latvijā novērst jauno speciālistu trūkumu. Jāpiebilst, ka pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, finansējums bērnu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieauga par 3,5 miljoniem eiro.