Jo operācija ir bijusi diezgan sarežģīta, piemēram, amputācija vai sarežgītāka vēdera dobuma operācija. «Vēl tikai sirdis tur nepārstāda,» tā arī mēdz jokot medicīnas vidē. Pacients pēc tam samaksā par dienas stacionārā veikto manipulāciju un par naktīm, pavadītām it kā slimnīcas viesnīcā. Oficiāli plānveida operācija slimnīcas telpā nav notikusi, bet gan dienas stacionārā.
Visdrīzāk pacientam nav būtiski, kā skaitās operācija, galvenais, lai tā būtu kvalitatīva un nebūtu dārga. Te gan svarīgi, lai slimnīca spētu nodrošināt kvalitatīvu aprūpi ar pietiekami lielu personālu pēc operācijas, ja tā bijusi komplicētāka. Liela problēma arī ir tā, ka pacienti nav informēti, kur, par cik un cik ātrā laikā var veikt plānveida operāciju, vai tikai slimnīcā vai arī dienas stacionārā. Līdz ar to daļa dienas stacionārā samaksā dažus desmitus latu, kamēr citi krāj vairākus simtus operācijai slimnīcā.
Tradicionālās plānveida operācijas par valsts naudu šobrīd slimnīcās tikpat kā nenotiek ierobežotā finansējuma dēļ. Tās veic pārsvarā tikai svarīgās valsts programmās, piemēram, neiroķirurģijā, onkoloģijā, invazīvajā kardioloģijā u. c. Arī endoprotezēšanu slimnīcās veic steidzamos gadījumos, tiesa, jāgaida pusgadu ilgā rindā. Tiesa, sarežgītāku operāciju pārnešana uz dienas stacionāru vairāk varētu būt vērojama atsevišķās nelielākās slimnīcās. Vienā no nelielajām rajonu slimnīcām Diena uzzināja, ka tā ir samērā ikdienišķa prakse, dienas stacionārā mēdz arī notikt operācijas, pēc kurām nepieciešams pavadīt vairākas dienas slimnīcā. Dienas stacionārs valstij izmaksu ziņā ir lētāks pakalpojums nekā parastais stacionārs.
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka: pāreja uz ambulatoro aprūpi (arī dienas stacionāriem) ir viens no strukturālo reformu stūrakmeņiem. Taču atklājies, ka slimnīcas jaunajam pakalpojumam piegājušas ļoti radoši. «Redzam, ka pakalpojumu klāsts, kas tiek piedāvāts, tajā skaitā arī ķirurģiskās operācijas, ir dažāds,» viņš saka. VM tagad iegūto informāciju analizējot - jautājumi esot gan par pakalpojumu kvalitāti, gan par to, lai novērstu risku pacientiem. J. Bundulis arī saka: pilnīgi visiem jābūt skaidrībai, ko kādā līmenī valsts garantē un apmaksā. Slimnīcās plānots nodrošināt vienotu izpratni par to, ko var veikt dienas stacionārā, šobrīd slimnīcas valdības noteikumus interpretē dažādi.
«Kopumā atslēgvārdi piedāvājumam dienas stacionāros - mazinvazīvas, mazāk traumatiskas operācijas, tiek pielietotas modernas tehnoloģijas, kas ļauj ārstēt ātrāk, nekā tas būtu iespējams agrāk,» saka Inguna Potetinova, Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve. Slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš norāda: kardioloģijā ir samērā maz izmeklējumu, kuru dēļ pacientam būtu jāuzturas stacionārā, vairākumu plānveida izmeklējumu var veikt ambulatori. Dienas stacionārā Austrumu slimnīcā veic nelielas operācijas, piemēram, oftalmoloģijā - kataraktas ķirurģiju, uroloģijā - nierakmeņu skaldīšanu. Stradiņa slimnīcā salīdzinājumā ar pagājušo gadu pacientu skaits dienas stacionāros šogad dubultojies. Maksas pacientu skaits tradicionālajām plānveida operācijām ķirurģijas profila nodaļās arī palielinājies - vidēji par 30 līdz pat 60%. «Stradiņa slimnīcas speciālisti uzsver, ka plānveida ķirurģiska palīdzība būtu finansiāli atbalstāma no valsts puses, tādējādi samazinot ielaistu, komplicētu un izmaksu ziņā dārgi ārstējamu pacientu skaitu, kas nonāk slimnīcā,» norāda Ieva Stibe, slimnīcas pārstāve.