Pirms sezonas veiktā sastāva apcirpšana, lai rezervē paliktu pēc iespējas mazāk spēlētāju, jau otrajā čempionāta mēnesī radījusi galvasssāpes treneriem. Sakāmais «kur plāns, tur arī plīst» šoreiz attiecināms uz Rīgas Dinamo aizsardzības rindām. Pagājušās nedēļas izbraukuma spēlē ar Slovan kājas muskuļa savainojumu atsvaidzināja slovāku aizsargs Milans Jurčina. Viņa atgriešanās sastāvā paredzama šīs nedēļas laikā. Savukārt pirms piektdienas mača Zagrebā ar Medveščak ar ļoti augstu temperatūru slimības gultā palika Krišjānis Rēdlihs. Otrdien, 7. oktobrī, Krišam vajadzētu atsākt treniņus. Šajā situācija būtu iespēja pa īstam KHL pārbaudīt jauno Edmundu Augstkalnu, bet izrādās, ka viņš spēlē ar Slovan guvis tik nopietnu ceļgala traumu, ka nevarēs spēlēt vienu mēnesi.
Pirms pirmdienas spēles ar Minskas Dinamo treneru rīcībā bija palikuši tikai pieci aizsargi, tāpēc no jauniešu komandas HK Rīga tika izsaukts 18 gadus vecais Ralfs Grīnbergs. Treneri viņam gan vēl kaujas apstākļos neuzticējās, tāpēc pret Minsku visu smagumu uz saviem pleciem iznesa pieci ierindā palikušie pamatsastāva aizsargi.
Spēles gaitā vēlreiz apliecinājās, ka pašreizējā situācijā, kad algu izmaksas aizkavējas, rīdzinieku sastāvā novērojama gandrīz vai polarizēšanās divās nometnēs. Ir viena daļa spēlētāju, kuri turpina laukumā smagi strādāt un par to tiek arī atalgoti ar rezultativitātes punktiem, un ir tādi, kuriem azarta dzirksts acīmredzami ir noplakusi, tāpēc arī sniegumā novērojams kritums. Otrajiem gan neceļas roka īpaši kaut ko pārmest, ja nu vienīgi to, ka viņi nedaudz negodprātīgi rīkojas pret komandas partneriem, kas turpina spēlēt no sirds.
Rīdzinieku sniegums otrajā periodā viesa cerības, ka trīs spēļu zaudējumu sērija varētu tikt pārtraukta, taču pēdējā trešdaļā lielāku vēlmi iegūt trīs punktus izrādīja minskieši un pelnīti arī uzvarēja. Par Rīgas Dinamo paliek iespaids, ka bez naudas cerības ir niecīgas ieraudzīt saturīgu sniegumu.