Šis ir viens no gadījumiem, ar ko speciālisti saskārušies nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas projekta ietvaros, kas 2011.-2012. gadā ticis īstenots Saldū, Cēsīs un Madonā. Uzsvars tika likts uz riska grupas bērnu apzināšanu un viņu brīvā laika aizpildīšanu. Nav jāgaida, kamēr jaunietis izdarīs noziegumu - tāds bijis projekta vadmotīvs.
Projekts tika finansēts no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem, un tā kodolu katrā pašvaldībā veidoja starpinstitucionāla komisija. Tajā ietilpa tādi speciālisti kā policists, sociālais darbinieks, skolotājs, ārsts. Katrs atveda savus problēmbērnus - komisija nevis pieņēma lēmumu par sodu, bet gan ieteica risinājumus. Jaunietim sastādīja dienas aktivitāšu sarakstu. «Piemēram, ja viņš neiet uz skolu, bija uzrakstīts, ka viņam astoņos jābūt pie mācību pārzines. Pēc stundu beigām jāatnāk uz sociālo dienestu un jāuzspēlē novuss ar sociālo darbinieku, pulksten 15 jāapmeklē sporta pulciņš,» skaidro projekta vadošā partnera - sabiedriskās politikas centra Providus - pētniece Ilona Kronberga. Pēcpusdienu aktivitātēs varēja ietilpt arī aušanas vai frizieru pulciņš, palīdzība veco ļaužu pansionāta iemītniekiem. Varēja iepazīties arī ar dažādām profesijām - jauniešiem ļoti patikuši ātrās reaģēšanas dienesti, jaunsardze.
Projektā kopumā piedalījušies ap 280 bērniem, saka I. Kronberga. Pēc tā beigām daži riski mazinājušies. Piemēram, jaunieši, kas bieži lietojuši alkoholu, turpināja iedzert pa alum, taču sāka apmeklēt skolu. I. Kronberga norāda, ka riska grupā ietilpst ne vien tie, kas auguši nelabvēlīgās ģimenēs, bet arī turīgu vecāku atvases. Pirmie lielākoties izdara zādzības līdzekļu trūkuma dēļ, pēdējie bieži kļūst vardarbīgi. «Viņus ģimenē neviens nenovērtē, viņi nesaņem vecāku mīlestību,» skaidro I. Kronberga. Viņa atminas gadījumu, kad puisim no pārtikušas ģimenes bijusi tendence uz vardarbību. Projekta anketā viņš ierakstījis: viņš atdotu savu dārgo BMX divriteni, ja vien no skolas viņu sagaidītu smaidīga mamma un izvārītu piena zupu.
Lai jauniešiem arī turpmāk būtu kur pavadīt laiku, šajās pašās pašvaldībās ir sākts jauns līdzīgs projekts - šoreiz ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. Providus pieteicis vēl kādu projektu, ko finansētu no Norvēģijas finanšu instrumenta, - ir tikts cauri 1. kārtai. «Problēmas rodas jau bērnudārzā. Tieši tur vecāki neiemācās sadarboties ar izglītības iestādi,» stāsta I. Kronberga. Projekts tiktu īstenots trijās pašvaldībās - Saldū, Cēsīs un Kuldīgā, katrā izvēloties vienu bērnudārzu un vienu skolu. Vecākiem un bērniem tiktu rīkotas nodarbības par saskarsmi, attiecību kultūru un risku atpazīšanu. Mērķis ir arī mudināt bērnudārza un skolas speciālistus savstarpēji sadarboties - «lai skolotājam nav jāatklāj bērni no jauna».
Valstiskā līmenī gan šādi modeļi netiek plaši praktizēti. Var likties, ka prevencija izmaksā dārgāk. «No 20 bērniem viens varbūt izdarītu pārkāpumu. Taču šeit nevar skatīties tikai no naudas viedokļa - bērni ir mūsu prioritāte,» saka krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. Arī Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Irina Pūrīte norāda, ka lielāks uzsvars jāliek uz noziegumu profilaksi. «Vecāki var nevērsties sociālajā dienestā, bērns var neiet skolā, līdz viņu kādā brīdi pieķer nozieguma vietā. Jāstrādā preventīvi,» viņa saka.