Ja turpinās pieaugt ēnas ekonomikas daļa, tad arī vidējā atalgojuma bedre vēl vairāk padziļināsies, prognozē VK direktora vietniece Baiba Pētersone.
Paliekot kvalificētākie
Kā liecina VK veiktā analīze par situāciju ar algām un darbinieku skaitu valsts sektorā uz šā gada 1.septembri, periodā no 2008. līdz 2009.gada augustam ministrijās un to padotības iestādēs strādājošo ir kļuvis par 16,2% jeb par 12740 cilvēkiem mazāk. Krasi sarucis arī vidējais atalgojums - no 559 līdz 461 latiem. Tiesa, atsevišķās amatu kategorijās dažās ministrijās vidējais atalgojums pēdējos mēnešos pat ir nedaudz pieaudzis. B.Pētersone skaidro: štatus samazinot, parasti tiek atlaisti tie speciālisti, kas strādāt sākuši nesen, kam ir mazāka pieredze un kvalifikācija. «Rezultātā pieaug kvalificētāko speciālistu skaits, kam ir attiecīgas algu grupas augšējā robeža,» uzsver VK pārstāve. No VK datiem secināms, ka ministrijas joprojām dalāmas «bagātajās» un «nabadzīgajās», jo atalgojuma starpība joprojām ir krasa. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā vidēja centrāla aparāta darba samaksa ir 994 lati, Zemkopības ministrijā - 909, savukārt Veselības ministrijā tie ir 653 lati, bet Iekšlietu ministrijā - 696 lati. Arī vienādās amatu kategorijās dažādās iestādēs atalgojuma starpība joprojām sasniedz 20-37%. Jau vēstījām, ka valdība apņēmusies šo problēmu risināt, ieviešot vienotu algu sistēmu valsts pārvaldē.
Jātiecas uz efektivitāti
Patlaban valsts sektorā ir nodarbināti 9,08% no visiem iedzīvotājiem, līdz 2013.gadam valdība ir apņēmusies šo rādītāju samazināt līdz 8%. Attiecībā uz atalgojumu pilnīgi droši var prognozēt, ka tas drīzumā nepieaugs, saka B.Pētersone. Ja nepildīsies nodokļu ieņēmumi, arī vidējais atalgojums var sarukt vēl vairāk.
Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Elīna Egle gan uzskata, ka atlaišanas valsts sektorā bieži vien notiek bez izpratnes par funkciju lietderību. «Nav nopietna izvērtējuma, un bieži cilvēki par savu atlaišanu uzzina pēdējā brīdī,» teic E.Egle. Viņa aicina rūpīgi skatīties uz funkcijām un izvērtēt arī tās jomas, kur, tieši otrādi, patlaban ir nepieciešami papildu spēki - piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā vai Nodarbinātības aģentūrā. Salīdzinot valsts un privātajā sektorā notiekošās izmaiņas, konsultāciju kompānijas Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte vērš uzmanību uz to, ka privātie uzņēmumi patlaban galvenokārt fokusējas uz efektivitātes paaugstināšanu. Kas attiecas uz atalgojumu, privātais sektors aizvien vairāk izmanto uz rezultātu vērsto apmaksas modeli. «Arī valsts sektors varētu ieviest līdzīgu modeli, tādējādi samazinot fiksētos maksājumus un gala rezultātā maksājot adekvātu samaksu par kvalitatīvu darbu un augstu profesionālo kompetenci, nevis par amatu kā tādu,» vērtē eksperte.