Tagad Rojas novada domes priekšsēde Eva Kārkliņa (Latvijas Zaļā partija) saka, ka lielākā novadā ir vieglāk strādāt, un neiesaka Alojas novadam sadalīties. Roja ar savu divu miljonu latu lielo budžetu «knapi tiek cauri», mazākā novadā sarūkot pašvaldības kapacitāte un arī kredītportfelis nav tik liels. «Jo vairāk naudas, jo vairāk var atļauties,» Dienai saka E. Kārkliņa, kura vada lielāko no sadalītajām pašvaldībām.
Mērsraga novada domes priekšsēdis Lauris Karlsons, kurš vairs nav nevienā partijā, iesaka pašvaldībām, kas vēlas strādāt nelielā teritorijā, izvērtēt savu spēju nodrošināt cilvēkiem darba vietas, attīstīt uzņēmējdarbību, nepieļaut cilvēku aizbraukšanu un aizbraukušos atsaukt mājās. L. Karlsons uzskata, ka Mērsrags to ir spējis, un pamato teikto, uzskaitot izveidotās ražotnes, ieskaitot septiņus zivju pārstrādes cehus, noasfaltēto ceļu, iesākto ūdenssaimniecības projektu. To visu varot izdarīt, ja prasmīgi saimniekojot. Mazajam novadam ir iespējas iesaistīties arī vairāku novadu sadarbības projektos, kādi Mērsragam ir, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu, veselības aprūpi. Lielā novada risks esot, ka nomales kļūst par visu aizmirstām teritorijām, bet mazu pašvaldību ir vieglāk pārvaldīt un neviens iedzīvotājs netiekot aizmirsts, uzskata L. Karlsons. Mērsragā bezdarbs esot tikai 6,3%, bet īsta bezdarba neesot. No rītiem strādnieki tiekot ar autobusiem savesti no citām pašvaldībām, bet daļa to, kas nestrādā, paši arī vainīgi, jo nevarot noturēties darbā.
Ja Alojas novadā strīdus objekts ir futbola centrs un divu līdzvērtīgu pilsētu savstarpējā konkurence, tad pēdējais faktors daļēji ietekmēja arī Rojas novada sadalīšanu. Abās piejūras pašvaldībās bija ostas, kas tiek uzskatītas par galveno iemeslu novada sadalīšanai, kam esot bijis arī spēcīgs lobijs. Toreiz tas bija iespējams, jo ar izpratni pret iedzīvotāju vēlmēm izturējās kā reģionālās attīstības un pašvaldību ministre D. Staķe, tā Saeimas deputāti no vairākām frakcijām, kas, redzot, ka novada deputāti nav samierināmi un strīdi kavē attīstību, nodrošināja vairākuma atbalstu Saeimā. Likumprojektu par Rojas novada sadalīšanu un grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Saeimā iesniedza Ingrīda Circene (JL), Anna Seile (PS), Augusts Brigmanis (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS) un Andris Bērziņš (LPP/LC). Tas bija līdz šim nepieredzēts precedents, kas joprojām palicis arī vienīgais. Saeimas komisijā vislielākā neziņa bija par to, ka abas pašvaldības jau ir saņēmušas un iztērējušas 200 000 infrastruktūras attīstībai paredzētos latus, kas pienācās novados iekļautajām pašvaldībām. Jāpasaka, ka Alojas novadā šo naudu pirmā saņēma tieši Staicele, bet Brīvzemnieki novadu piespiedu veidošanu apstrīdēja Satversmes tiesā, un tā pašvaldībai par šo summu tikai šogad dzēsa kredītu.