Rokas savainotas, bet ir iespēja radoši izpausties

Florists amata meistarību nevar iemācīties teorētiski, vienīgi praksē pie labiem meistariem. Pēc četru gadu darba stāža Latvijas Amatniecības kamerā iespējams iegūt zeļļa diplomu, un tikai pēc astoņiem praksē nostrādātiem gadiem var kārtot pārbaudījumus un kļūt par meistaru. «Latvijā ir ap 100 floristikas meistaru, un šo diplomu ārzemēs novērtē ļoti augstu, ne velti daudzi aizbraukuši darba meklējumos uz citām valstīm,» teic L. Danenberga un piebilst, ka daudziem, arī pašai, sākumā bijis priekšstats, ka tas ir skaists darbs ar puķītēm, atliek tik salikt ziedu pie zieda, krāsu pie krāsas. Daļa studentu tomēr pēc kāda laika atsakās savu dzīvi saistīt ar šo profesiju. Floristiem bieži nākas celties pat četros no rīta, lai svinībām, piemēram, kāzām, sagatavotu pušķus un rotājumus. Bieži nepieciešamo ziedu meklējumos jādodas pa visu Latviju, un kompozīcijai vajadzīgie augi jāmeklē arī grāvjos un pļavās, rokas - saskrāpētas. Floristam grūti izpausties, ja ziedu veikala vadītājs ierobežo sortimenta iegādi - profesijas garozu atklāj L. Danenberga. «Ir floristi, kas studējuši ainavu arhitektūru, mājturības skolotāji, veterinārārsti, arī pārtikas tehnologi. Viņiem floristika vairāk ir blakus nodarbe, bet šajā profesijā galvenokārt strādā tie, kam tā ir sirdslieta, jo te ir iespēja izpausties radoši,» viņa stāsta.