Kaspars Daugaviņš Latvijas izlases uzbrucējs
Protams, ka ir gandarījums par palikšanu augstākajā grupā, jo rokas jau trīcēja un Francija nav tas vieglākais pretinieks. Tā nav ērta komanda un pēdējos gadus ir ļoti labi spēlējusi. Viņiem laikam šogad ir tāds pats turnīrs kā mums. Ļoti labi spēlē pret visām komandām, bet beigās uz pašu kļūdu rēķina «atved golus» un zaudē spēles.
Beļavskis pēc rīta treniņa teica, ka Francijas vārtsargam Iē ir jāmet augšējos stūros. Tu iemeti virs cimda, bet Galviņš - «devītniekā»…
Vienmēr jau ir norādījumi, kur un kā mest, - es nezinu. NHL pirms katras spēles pat bija videoierakstu skatīšanās, norādot, cik procentu katrs vārtsargs ielaidis virs ķērājcimda un cik procentu atkal citās vietās, bet citreiz ir tā, ka vienkārši aiztaisi acis un met vārtu virzienā. Es domāju, ka pretinieks arī nemērķēja Edgaram starp kājsargiem. Vienkārši meta uz vārtiem, un tur tā ripa arī ielidoja vārtos.
Spēle ritēja pēc Latvijas scenārija?
Jā, tā var teikt, jo mēs runājām par to, ka nevajag pa kaklu pa galvu skriet uz priekšu glābt nāciju. Bija pacietīgi jāgaida savas iespējas. Paldies Dievam, ka nostrādāja skaitliskais vairākums.
Kā īsumā vērtē komandas sniegumu turnīrā kopumā?
Es esmu ļoti priecīgs par komandas spēli, jo nevienā spēlē nebija tā, ka mēs uz ledus būtu izskatījušies kā pilnīgi nabagi. Mūs nerāva gabalos, lai gan uz to it kā norāda 1:8 rezultāts spēlē ar Zviedriju. Lielākais prieks ir par to, ka situācijā, kad patiešām bija sūdi, komanda savācās un viens par otru sitās.