Uzmanības vērti teksti
Pagājušajā gadā Rūsa varēja svinēt savu ceturtdaļgadsimta jubileju, bet, tāpat kā visas iepriekšminētās, kaut arī ļaužu mīlētas, oficiālus albumus gadiem ilgi neizdeva. No vienas puses, paši vainīgi, jo neviens aiz rociņas neņems un uz fabriku pie pašu sacerētas un ieskaņotas mūzikas nesēju virpas strādāt nevedīs. No otras puses, varbūt tas arī nemaz nešķita tik svarīgi līdz mirklim, kamēr pietika ar trim saujiņām fanu koncertos, un par tiem, kas štancē albumu pēc albuma, patika tikai pavīpsnāt, sēžot un deldējot soliņus Veldzes skvēriņā, kā līdz deviņdesmitajiem gadiem dēvēja tagadējo Līvu laukumu, un kaut ko gaidot.
Dažs tā arī aizgāja, neko nesagaidījis, dažs sagaidīja labākus laikus un mūzikai atmeta ar roku, dažs palika. «Man nekā nav, kā tikai rokenrols. Man arī vairs nekā nevajag, varbūt vienīgi tevi,» dziedāja Rūsas basģitārists un līderis Viesturs Polikarps pirmajā grupas albumā Uz pērkonkrēsliem, kas iznāca tikai 2006. gada beigās un bija no jauna ieskaņotu iepriekšējos gados tapušo dziesmu apkopojums. Viestura balsī saklausāmas padomjlaiku ielu vai pat cietumu žargona un Rūsas dalībnieku favorītu - britu rokgrupas Motorhead līdera Lemija Kilmistera vokāla iezīmes. Izklausās, ka viņš aizsmacis dveš katru frāzi ar pēdējiem spēkiem, bet pārsteidzošā kārtā līdz galam parasti izskan ne vien dziesmas, bet pat veseli koncerti, un pats Viesturs pēc tam dodas mājup pie mašīnas stūres, bet dziesmas ir par citām reizēm. Kaut vai par tiem pašiem Veldzītes laikiem un turienes iemītniekiem, kuri dažādos statusos tagad sastopami ik uz soļa, jo arī vairs negaida. Tāpēc arī tāds jaunā albuma nosaukums - No vāka līdz vākam. Grupas bundzinieks Tarass Kuzmenko saka: «Šis nosaukums nozīmē to, ka šī albuma teksti īstenībā ir uzmanības vērti no vāka līdz vākam - es esmu ierakstījis daudzām grupām bungas, bet šīs grupas teksti ir tādi, kuru citāti arī man ir iesēdušies diezgan pamatīgi - tie uzrunā jebkuru cilvēku, kas mūsdienās dzīvo Latvijā.»
Bergmanis diktēja dzejoļus
Dziesmu vārdus, kuros ar veselīgu ironiju tiek stāstīti stāsti no dzīves, kas zināmi vai katram, līdz šim rakstīja Viesturs pats, bet pašlaik, kad grupā ir atgriezies bijušais Nulles cikla un Moral Free līderis ģitārists Guntars Endzelis, tad ļāvis arī viņam izpausties. Guntara sacerēta ir arī viena no albuma trauksmainākajām dziesmām Bez desmit desmit. «Man ir ļoti pieņemama viņa gaume, tāpēc viena daļa mūzikas un teksta ir viņa. Dziesmai Sūdu talka teksta līdzautors ir Andris Bergmanis. Satikāmies krodziņā Bruklinas tilts Vāgnera ielā - vienā no viņa pēdējo gadu Vecrīgas rezidencēm, un Bergmanis man diktēja savus dzejoļus, jo pats parakstīt vairs nejaudāja. Man piemērots likās 1969. gadā sarakstītais Sūdu talka. Tie ir tikai atsevišķi izņēmuma momenti, jo prestižs man neļauj ņemt vārdus no kāda cita jau gatava produkta. Es parasti visu izdomāju un izsāpu pats,» atcerējies tikšanos ar dzejnieku, Viesturs atklāj aizdomīgu sakritību - vēlāk viņam savus vārdus diktējis Andris Černovs un drīz abi miruši. Savukārt dziesmas Nemet ziepes zemē nosaukuma frāze aizgūta no grupas Moral Free solista Kārļa Birznieka - arī sen jau nelaiķa, un iemesli allaž vieni un tie paši - rokenrols no vāka līdz vākam. Iztur stiprākie.
Albuma prezentācijas koncerts notiks Nabaklab 12. aprīlī - Kosmonautikas dienā, kas ir arī Viestura dzimšanas diena. Bez Rūsas uzstāsies arī leģendārais smagās mūzikas žurnālists Raitis Sametis ar vijoles priekšnesumu, Rūsas sākotnējo dalībnieku tagadējā grupa Regress un thrash metal grupa SNP no Itālijas.