Tik tuvu pasaules čempionāta medaļām Latvijas bīčisti vēl nebija tikuši. Pļaviņa un Šmēdiņa treneris Aigars Birzulis uzsvēra, ka panākuma pamatā ir ieguldītais darbs ilgtermiņā. «Pamati tika ielikta jau pagājušajā sezonā, kad izdevās krietni pakāpties uz augšu pasaules rangā. Augstāka pozīcija garantēja ērtākus pretiniekus grupas turnīrā, bet izslēgšanas stadijā līdzās stāvēja arī veiksme. Protams, apzinājāmies, ka situācija ir pateicīga, jo izslēgšanās spēlēs tikām uz cerīga zara.»
Pļaviņa un Šmēdiņa trumpis esot stabilitāte. «Daudziem nepatīk spēlēt pret mūsu pāri, jo Pļaviņš ar Šmēdiņu ir vieni no stabilākajiem. Grūtāk mūsējiem klājas pret augumā raženākiem pretiniekiem, kuriem ir pārsvars pie bloka.» Tieši pret raženiem vāciešiem bija izšķirošā spēle par bronzu. «Viens no vāciešiem ir virs diviem metriem. Viņam ir garas rokas, un šādu spēlētāju apspēlēt blokā ir ļoti grūti. Iespēja uzvarēt gan bija, puiši cīnījās līdz galam. Atcerēsimies, kāda bija situācija pirms diviem gadiem. Vācieši ieguva zeltu, bet mūsējie ieņēma 37. vietu.»
Sekmīgais sniegums Romā ir arī plats solis pretī spēlēšanai Londonas 2012. gada olimpiskajās spēlēs. «Ieguvām vērtīgus reitinga punktus. TOP 16 pāri atlases beigās kvalificēsies olimpiskajām spēlēm. Pļaviņš ar Šmēdiņu tagad ir stabili desmitniekā. Rēķinām, ka vēl vajag pāris tik veiksmīgu turnīru, un tad jau ceļazīme faktiski būs nodrošināta. Pēdējā gada laikā kopaina būtiski nemainīsies. Ir viens cerīgs itāļu pāris, bet kopumā situācija ir puslīdz skaidra.»