Bijuši vismaz desmit gadījumi, kad caur Latvijas bankām izgājušas neskaidras izcelsmes summas, pat līdz miljardam dolāru, rakstīja Diena sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru re:baltica. Kā neskaidros darījumos iesaistītas minēta Parex, Rietumu banka, Multibanka, Baltic International Bank (BIB), Trasta komercbanka un Reģionālā investīciju banka, pēdējās trīs no šī saraksta ir LPA biedri. Ar BIB, caur kuru, iespējams, plūduši arī fiktīvu darījumu miljoni, A. Roni saista sadarbība ar bankas īpašnieku Valēriju Belokoņu - kopā ar Einara Repšes dzīvesbiedri Vidzemē tiek celta ekopilsēta. A. Ronis uzsver, ka tieši LPA ir ļoti daudz veikusi, lai nelikumīgiem darījumiem neizmantotu Latvijas bankas. Viņš arī norāda - prakse, ka bankās nonāk nauda ar neskaidru izcelsmi, nav pieņemama.
Tikai pirmdien LPA prezidenta amatā ievēlētais Toms Veidemanis pauž, ka noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas novēršanas normas ir vainagojušās ar pozitīviem rezultātiem - pēdējos gados būtiski uzlabojusies Latvijas banku sadarbība ar ASV bankām korespondējošo kontu jomā, arī ASV Valsts departamenta 2011. gadā publicētajā ziņojumā International Narcotics Control Strategy (INCS) atzinīgi novērtēti labojumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. INCS ziņojumā minēts, ka 2010. gadā laikā no janvāra līdz novembrim konstatēti 19 907 aizdomīgi transakciju darījumi Latvijas bankās, šajā laikposmā konfiscēti aktīvi aptuveni 2,46 miljonu ASV dolāru apmērā. INCS atzinīgi novērtēta Latvijas finanšu kontrolējošo institūciju darbība krīzes apstākļos - uzsvērts, ka, par spīti samazinātajam budžetam, šajā laika periodā Latvijas Finanšu policija citām aģentūrām nodevusi 256 lietas, kas bijis par 80% vairāk nekā gadu iepriekš.