Tas gan nenozīmē, ka darba ņēmējiem ir pamats par jauniem grozījumiem uztraukties - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzīst, ka likuma grozījumos kopumā ievērotas visu sociālo partneru intereses. Likuma grozījumi arī nesola neko jaunu darba ņēmēju un devēju attiecību uzraudzībā, jo Valsts darba inspekcija (VDI) norāda, ka saistībā ar grozījumiem jaunas uzraudzības aktivitātes neplāno un par darba devēju izdarītajiem pārkāpumiem darba ņēmējam joprojām būs jāziņo pašam.
«Iepazīstoties ar valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu, secinām, ka kopumā sociālo partneru intereses ir līdzsvarotas,» uzsver LBAS konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs, vienlaikus gan norādot - dažiem no grozījumu projektā iekļautajiem priekšlikumiem LBAS nepiekrīt, savukārt daļa LBAS priekšlikumu grozījumos nav ņemti vērā. «LBAS neatbalsta likuma grozījumos iekļauto disciplinārsoda izteikšanas noilguma termiņa pagarināšanu no sešiem uz 12 mēnešiem, disciplinārsoda apstrīdēšanas termiņa saīsināšanu no viena gada uz vienu mēnesi, garantiju samazinājumu darbiniecēm, kas baro bērnus ar krūti, kā arī atvaļinājuma naudas izmaksas kārtības maiņu,» uzsver K. Rācenājs. Viņš uzsvēra, ka LBAS uzturēs arī priekšlikumus, kas netika ņemti vērā - piemēram, par darba koplīguma lomas palielināšanu, paredzot Darba likumā iespēju caur darba koplīgumiem elastīgāk regulēt atsevišķus darba attiecību jautājumus, kā arī par aizliegumu darba devējiem vienpusēji grozīt darba grafikus.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsvērusi, ka izmaiņas Darba likumā samazinās izmaksas un administratīvos šķēršļus darba devējiem, un atzīst, ka sarunās ar LM un LBAS atbalstīti vairāki nekā puse no LDDK priekšlikumiem. Darba tiesības Latvijas likumdošanā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir neelastīgas, kas rada darba devējiem konkurētspējas risku mainīgajā uzņēmējdarbības vidē, atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, norādot, ka LDDK mērķis ir sabalansēt darba devēju un darbinieku atbildību darba attiecībās, kā arī samazināt izmaksas un administratīvos šķēršļus.
Alus ražotāja a/s Aldaris Personāla daļas Personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško norāda, ka «visas piedāvātās izmaiņas šķiet loģiskas un nākotnē palīdzēs izvairīties no neskaidrībām tajās jomās, uz ko šīs izmaiņas attiecas». Tomēr, pēc viņas teiktā, arī spēkā esošā likuma redakcija likumpaklausīgiem uzņēmumiem nekādus nozīmīgus ierobežojumus neradīja. Arī lielveikalu tīkla a/s Rimi Latvia Personāla daļas vadītāja Līga Stabulniece uzsver, ka uzņēmums grozījumus vērtē pozitīvi un vairāki no tiem ir labvēlīgi darba devējam, piemēram, par pārkāpumu atklāšanu un disciplinārsoda piemērošanas termiņu pagarināšanu. L. Stabulniece atzīst - sarežģījumus uzņēmums nesaskata arī saistībā ar pārējiem grozījumiem.
Likumā paredzētie grozījumi par nakts un virsstundu darbu neuztrauc arī uzņēmumus, kuru darbības specifikas dēļ darbinieki tiek nodarbināti naktīs, piemēram, apsardzes uzņēmumus. Apsardzes uzņēmuma G4S Latvija Personāla departamenta direktore Anita Sāne atzīst - ja LM plānotās izmaiņas likumā, kas attiecas uz nakts darbu un summēto darba laiku, tiks pieņemtas tādā formā, kā šobrīd, tad G4S Latvia tas skars minimāli. Tas skaidrojams ar to, ka nozares darbinieki, uz kuriem varētu attiekties attiecīgie likuma grozījumi, nakts darbu ikdienā neveic, paskaidroja A. Sāne. Savukārt VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne norāda, ka ierobežoto resursu dēļ VDI neplāno aktīvāk kontrolēt uzņēmumus, kas darbiniekus nodarbina naktīs. Tomēr, pēc viņas teiktā, par pārkāpumiem, kas saistīti ar nakts darbu, sūdzību ir maz.