V. Valdmanis 1991. gadā bija Latvijas Ārstu biedrības Brīvprātīgās glābšanas vienības Abava vadītājs un Bastejkalnā ir redzējis arī nogalinātu cilvēku treniņtērpā, kurš vēlāk bojāgājušo sarakstos nebija minēts. Taču par 20. janvāra apšaudi pie Iekšlietu ministrijas ēkas viņš ne reizi nav ticis pratināts. «Es ļoti labi atceros šo nošauto, viņa apģērbu, apavus, es pat fotorobotu varētu sastādīt. Turklāt ir ziņas, ka tas nav bijis vienīgais nogalinātais, kas ir ticis aizvests projām un par kuru mēs neko nezinām, iespējams, mēs varam runāt pat par trim nezināmajiem, jo viens līķis it kā redzēts pie pašas ministrijas. Mana sāpe ir tā, ka notiek vēstures pārtaisīšana, tiek apzināti vai neapzināti melots, jo milicim Sergejam Konoņenko akmens uzstādīts vietā, kur bija satecējušas nezināmā, slepus prom aizvestā nošautā asinis, un tur iet Valsts prezidents un noliek ziedus, bet Konoņenko nogalināja ministrijas ēkas iekšpusē,» norāda V. Valdmanis. Viņš ir pārliecināts, ka barikāžu aizstāvji būtu pelnījuši Lāčplēša Kara ordeni, jo viņi aizstāvēja Latviju karam līdzīgā situācijā: «Sākot šaut pretī, šie vīri pārrakstīja Latvijas vēsturi, jo provokācija neizdevās, un tāpēc viss tik drīz beidzās.» V. Valdmanis uzskata, ka barikāžu notikumu jaunu izvērtēšanu vajadzētu rosināt Valsts prezidentam, jo viņš reprezentē valsti. «Ir svarīgi ne tikai atrast noziedzniekus, bet arī pateikt paldies cilvēkiem.»
Valsts prezidents Valdis Zatlers atbalsta ideju par barikāžu laika notikumu pētīšanu un patiesības noskaidrošanu, taču, kā pastāstīja viņa preses sekretāre Ilze Rassa, šis atbalsts vairāk ir sajūtu līmenī. «Ja sabiedrībā pēc tā ir pieprasījums, tad jādomā, kā to darīt. Ir daudz kā nenoskaidrota, bet tas nenozīmē, ka prezidents to ņems savās rokās. Vispirms diskusijai jānotiek vēsturnieku vidē, jāiztaujā liecinieki, jāmeklē dokumenti,» norādīja I. Rassa. Arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, uzrunājot bijušos barikāžu dalībniekus, norādīja, ka pilnīga izpratne par 1991. gada 20. janvāra notikumiem Iekšlietu ministrijā un par barikāžu laiku kopumā vēl nav gūta. Ministre uzskata, ka barikāžu dalībnieki, daloties savās atmiņās, palīdz vēsturniekiem un mūsdienu paaudzei izzināt to dienu notikumus un apzināt to būtisko lomu Latvijas kā brīvas un neatkarīgas valsts atjaunošanā.