Amatpersonu rotācija ir viens no veidiem, kā pozitīvo pieredzi nodot citām valsts pārvaldes institūcijām, skaidroja I. Pētersone. Viņa atzina, ka tā ir arī iespēja nākotnē mazināt korupcijas riskus, jo, ilgstoši strādājot kopā, cilvēkiem veidojas draudzīgākas attiecības. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi līdz 1. maijam VID ģenerāldirektorei I. Pētersonei veikt VID struktūrvienību vadošo darbinieku rotāciju, kā arī nodrošināt, lai iestādē vairs nestrādātu negodprātīgi darbinieki. I. Pētersone paskaidroja, ka plašāka informācija, visticamāk, būs pieejama nākamās nedēļas sākumā, jo vispirms par iecerētajām pārmaiņām tiks informēti paši darbinieki.
Preses konferencē VID vadībai bija jāatbild arī uz vaicāto, kā tiks meklēti labie darbinieki «aizrotēto» un atbrīvoto vietā. Neoficiāli gaidāmās pārmaiņas tiek saistītas ar valdošās Zaļo un Zemnieku savienības centieniem atbildīgos amatos ielikt partijai lojālus cilvēkus. Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš žurnālistiem šādu iespēju noraidīja, uzsverot, ka personālpolitikas jautājumos viņa nejaucoties un tie ir I. Pētersones kompetencē. VID ģenerāldirektore, atbildot žurnālistiem, sacīja: «Man nav ar ministri bijusi saruna par kāda cilvēka ielikšanu amatā.» VID vispirms vērtēs iestādes cilvēkus, dodot viņiem iespēju savā karjerā ieņemt augstāku amatu. Pēc tam tikšot rīkots konkurss, «citas iespējas nepastāv», skaidroja I. Pētersone. Viņa arī norādīja, ka par rotāciju ir jāvienojas ar finanšu ministri un premjeru Māri Kučinski (ZZS).
Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs aģentūrai LETA ir skaidrojis, ka gadījumā, ja kādas amatpersonas darbībā tiek konstatēta negodprātīga rīcība, šī persona ir atstādināma no pienākumu pildīšanas un nav rotējama. Viņš uzsvēra, ka negodprātīgiem darbiniekiem valsts pārvaldē nav vietas. Kad notiek ierēdņu pārcelšana no vienas iestādes uz citu, tiek noskaidrots abu pušu viedoklis, un tas notiek ar Ministru prezidenta lēmumu.
Intensīvāks kļuvis arī VID Iekšējās drošības daļas darbs, tajā ir palielināts darbinieku skaits. Šā gada pirmajā ceturksnī ir sāktas divas krimināllietas, viena nodota kriminālvajāšanas sākšanai, vēl sešiem VID darbiniekiem noteikts aizdomās turētās personas statuss. Šogad ir ierosinātas 24 disciplinārlietas - 12 personas atbrīvotas no amata, divas pazeminātas amatā, pārējās sodītas ar piezīmi, rājienu vai algas samazināšanu.
No šā gada VID ir ieviesta arī jaunā risku analīzes sistēma, ar kuru varēs iegūt detalizētu informāciju par VID darbiniekiem un viņiem pietuvinātajiem - ģimenes locekļiem un radiniekiem -, ļaujot ātri identificēt aizdomīgas personas. Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieks Dairis Aniņš paskaidroja, ka tā ir speciāla datu savākšanas sistēma no VID un arī citu institūciju, piemēram, Valsts zemes dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, datubāzēm par VID darbiniekiem un viņu radiniekiem. Šī informācija tiks salīdzināta kontekstā ar lēmumiem, kuru pieņemšana ir viņu kompetencē. Jaunā sistēma ļaus uzraudzīt VID darbiniekus. VID un tā struktūrās ir 4000 strādājošo.
Pagaidām vēl nav zināms, vai rotācija skars arī VID ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki, kā sākotnēji bija neoficiāli ziņots. Viņš preses konferencē ceturtdien informēja par vairākām apjomīgām lietām, kuras izdevies atklāt. K. Čerņeckis atzina, ka nav viegli motivēt cilvēkus šim darbam «un rakt līdz galam», jo ir jārēķinās ar nomelnošanas kampaņām. I. Pētersone uzsvēra - lai cīnītos ar noziedzīgo pasauli, ir nepieciešams finansējums un zināšanas.