Jaunākajā ASV domnīcas Woodrow Wilson International Center for Scholars izdevuma The Wilson Quarterly izdevumā lasāma publikācija, kas veltīta t. s. self-improvement (darbs sevis pilnveidošanā) industrijai. Lai gan amerikāņu mērogi, protams, ir nesalīdzināmi (tiek lēsts, ka dažādo padomu grāmatu, kursu u. c. gada apgrozījums sasniedz 10 miljardus dolāru), daži šīs tēmas aspekti varētu būt apspriežami arī Latvijas vietējā kontekstā.
Piemēram, ir dzirdēta tēze - lai gan latviešiem bieži labpatīk piesaukt savu viensētnieka dabu, vienlaikus mēs pārāk daudz sagaidām no valsts. Kā iemesli tiek minēti 50 gadi padomju sistēmā un arī politiķu niķis solīt, radīt priekšstatu, ka viņi visu atrisinās. Iespējams, ka tā, tomēr šis īsi formulējamo atbilžu uz «visiem jautājumiem» modelis nav saistīts tikai ar politisko retoriku vai pagātnes mantojumu. Atliek ielūkoties jebkurā grāmatveikalā, preses izdevumā vai portālā, un mēs drīz vien nonākam līdz «10 lietām, kas vīrietim jāzina par sievieti», «10 padomiem, kā panākt, lai jūs novērtē darbavietā» utt. Citiem vārdiem sakot, ja cēlonis būtu politiķi, tā būtu pusbēda - diemžēl visa informatīvā telpa cilvēku mudina domāt, ka ir tādas pareizās atbildes gandrīz visiem dzīves gadījumiem, atliek tās apgūt, un jūsu konkurētspēja darba tirgū, attiecībās ar pretējo dzimumu, pat jūsu emocionālā labsajūta uzplauks krāšņos ziedos. Patstāvīgu zināšanu iegūšanu mums mēģina aizstāt ar interneta meklētājsistēmām, aforismu krājumiem un jau pieminētajām «padomu grāmatām». Un, lai gan kapitālistiskā sistēma a priori skaitās ļoti mainīga un dinamiska, vienlaikus mums mēģina pārdot fiksētus modeļus.
Minētajā The Wilson Quarterly rakstā lielākā irgošanās ir par citu aspektu: pamācību devēji savas atklāsmes bārsta, atrodoties principiāli citā situācijā nekā auditorija. Piemēram, ir jau brīnišķīgi, ja kāda veiksmīga uzņēmēja uzmundrina savu dzimumu būt aktīvākām profesionālajā laukā, gan «piemirstot», ka pašas panākumus veicinājis tas, ka viņa varējusi atļauties aukles, mājkalpotājas utt. Ir jau mīļi, ja kāds labvēlībā mirdzošām acīm stāsta savos ārzemju ceļojumos pieredzēto par dažādiem nelieliem biznesiem - vajag tikai pašam gribēt un «izštukot» pareizo ideju. Ak jā - vēl vajag būt «atvērtam jauniem izaicinājumiem», «noticēt sev», «būt gatavam mācīties». Lai gan uzmundrinātāji sakās visi sākuši no nulles, ir nelāgas aizdomas, ka viņiem tomēr ir visai miglains priekšstats par to, vai auditorija nav pārāk psiholoģiski nogurusi un stresaina, lai radoši «paskatītos uz lietām no citas puses»...
Iepriekš paustais nav atbalsts izteicienam «augstāk par d... neuzlēksi». Vienkārši ir vērts neaizmirst, ka arī cilvēku izmisums, cerības mūsdienās ir tirgus pieprasījums, savukārt prece visbiežāk ir apšaubāma. Mūs visu laiku kacina ar «izdevušās dzīves» tēliem, paņem naudiņu par to, pēc tam vēl arī par «padomiem», kā šos tēlus iegūt savā īpašumā.