Premjere L. Straujuma ir paziņojusi par demisiju un amatu kopā ar savu komandu atstās līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu, kas varētu būt janvāra beigās. LI direktora amats kļuva vakants pēc tam, kad tā iepriekšējā vadītāja Karīna Pētersone kļuva par Saeimas ģenerālsekretāri. Uz šo posteni tika rīkots konkurss, kas notika trijās kārtās. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs Dienai teica, ka komisija vienprātīgi atzinusi A. Rozenbergu par piemērotāko kandidāti, ņemot vērā viņas iepriekšējo darba pieredzi, izglītību, valodas zināšanas. E. Rinkēvičs ir konsultējies arī ar bijušajiem Latvijas Institūta direktoriem Vairu Vīķi-Freibergu, kuras prezidentūras laikā A. Rozenberga bija prezidentes preses sekretāre, Ojāru Ēriku Kalniņu un K. Pētersoni.
Pēc Latvijas Universitātes beigšanas A. Rozenberga strādāja Latvijas Radio, bija arī radio korespondente Igaunijā. LU viņa ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu. Valsts prezidenta kancelejā A. Rozenberga sāka strādāt 1998. gadā, drīz pēc V. Vīķes-Freiberga ievēlēšanas 1999. gada vasarā viņa kļuva par prezidentes preses sekretāri un veica šos pienākumus līdz prezidentūras beigām 2007. gadā. A. Rozenberga ir bijusi arī nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja laikā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Šo pieredzi A. Rozenberga uzskata par vērtīgu pamatu, kas noderēs jaunajā amatā.
Ārlietu ministrs atzina, ka krīzes laikā Latvijas Institūta budžets un arī darbinieku skaits tika samazināts, kas ierobežoja institūcijas iespējas. Pērn ir izveidota Latvijas tēla padome, un E. Rinkēvičs vēlas, lai tā turpinātu darbu. Viens no Latvijas Institūta uzdevumiem būšot arī dalība Latvijas simtgades sagatavošanā, informējot par šo notikumu ārpus Latvijas. Uz vaicāto, vai A. Rozenbergu nebiedē ierobežotie resursi, viņa atbildēja: «Galvenais ir sākt ar idejām. Daudz ko var panākt arī partnerībā.» Ar to domāta sadarbība ar valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.