Pie ārsta - nekavējoties
C hepatīts ir viltīgs, un sākuma stadijā simptomu nav, tikai daļai saslimušo slimības izpausme ir akūta dzelte, bet tā attīstās vien ap pieciem procentiem inficēto. Mediķi norāda, ka dzeltes piemeklētie pacienti savā ziņā ir veiksminieki, jo viņiem kaiti diagnosticē agrāk.
«Nogurums, pasliktinātas darbaspējas - tie ir pirmie C hepatīta signāli. Bieži gadās tā, ka cilvēks uzreiz pie ārsta nemaz neiet, bet mēģina atrast dažādus izskaidrojumus savai sliktajai pašsajūtai. Kad cilvēks nonāk pie ģimenes ārsta, mediķis nozīmē analīzes, ar kurām pārbauda antivielas, kuras uztveramas kā liecinieces, ka vīruss reiz bijis organismā vai arī ir joprojām klātesošs,» aicina ņemt vērā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) ārste profesore Ludmila Vīksna un piebilst: «Noteikti jāveic papildu analīzes, lai noteiktu vīrusa genotipu, un beigās jāveic arī aknu punkcija, lai noteiktu aknu bojājuma pakāpi. Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk. Kā jau minēju, var izrādīties, ka asinīs klātesošas ir antivielas, kas liecina, ka cilvēks izslimojis vīrusu, bet konkrētajā brīdī vīrusa vairs organismā nav. Arī tā mēdz gadīties, tāpēc precīzi izmeklējumi ir ļoti būtiski.»
Obligāta C hepatīta pārbaude ir grūtniecēm, stājoties bērniņa gaidīšanas uzskaitē.
Jāpiebilst, ka šodien, 28. jūlijā, Pasaules hepatīta dienā, pie Rīgas domes Labklājības departamenta sadarbības partneriem veselības istabās varēs veikt hepatīta testu bez maksas. Detalizētāku informāciju var meklēt interneta mājaslapā www.ld.riga.lv/Veselības veicināšana un slimību profilakse/Veselības istabas.
Glābiņš citās valstīs
Lai ārstētu C hepatītu, «vienu reizi nedēļā slimniekam jāšpricē pegilētais interferons, bet ribavirīns jādzer katru dienu. Pēc injekcijas mēdz būt gripai līdzīgi simptomi, mēdz samazināties leikocītu līmenis, bet pēc ribavirīna lietošanas var samazināties eritrocītu skaits. Terapiju var pārtraukt, vai arī var lietot medikamentus blakņu mazināšanai. Tos valsts nekompensē. Citās Eiropas valstīs ar darba vai uzturēšanās atļauju slimnieks saņem 100% kompensētu C hepatīta ārstēšanu, tāpēc daudzi slimnieki izvēlas doties prom no Latvijas, lai ārstētos,» situācijas dramatismu uzsver LIC galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle.
Pat aknu transplantācija
Cilvēkiem, kuri sasirguši ar C hepatītu, bieži attīstās hronisks aknu iekaisums. Vīruss, vairojoties aknu šūnās, tās sagrauj, daļa šūnu atjaunojas, citu vietā ieaug irdeni saistaudi jeb fibroze, ko sauc par cirozi. Ja paliek maz funkcionālo šūnu, aknas pārstāj pildīt savu funkciju. Mēdz veidoties arī aknu vēzis, kas ir bīstamāks par cirozi, jo rada metastāzes un bojā citus vitāli svarīgus cilvēka orgānus.
«Līdzēt var aknu transplantācija, vienu reizi Latvijā tas ir veiksmīgi darīts, bet šī operācija netiek finansēta no valsts līdzekļiem, tāpēc slimniekiem jāmeklē palīdzība aiz valsts robežām,» uzsver profesore Rozentāle un turpina: «Ik gadu ap 15-20 cilvēkiem vajadzētu šo aknu transplantāciju, parasti slimnieki ir darbspējīga vecuma cilvēki, kuru dzīves kvalitāte un devums valsts ekonomikai kā nodokļu maksātājiem ir būtisks. Pēc aknu transplantācijas imūnsupresīvā terapija ir nepieciešama visa mūža garumā, lai organisms neatgrūstu donora aknas, taču dzīves ilgums un kvalitāte būtiski palielinās.» Profesore Rozentāle stāsta, ka patlaban Latvijā ir zināmi pieci pacienti, kuri par saviem līdzekļiem veikuši sarežģīto aknu transplantācijas operāciju. Viņa piebilst, ka divi pacienti veikuši aknu transplantāciju Minskā (Baltkrievijā), bet tur ir garas rindas, jo tikai 10% no visiem transplantācijas gadījumiem pieejami ārzemniekiem. Viens pacients aknu transplantāciju veicis Hamburgā (Vācijā), divi - Briselē (Beļģijā).
Eiropā aknu transplantācijas izmaksas ir ap 200 000 eiro, Baltkrievijā - ap 20 000 eiro.
Izplatība nemazinās
«Reāli tendence saslimt ar C hepatītu palielinās, jo, neapzinot maksimāli daudz inficēto, nevaram samazināt slimības izplatību. Jo vairāk cilvēku zinās, ka viņi ir inficēti, jo uzmanīgāki viņi būs un jo ātrāk saņems ārstēšanu, tādējādi palielinot savas dzīves ilgumu un kvalitāti,» uzskata profesore Rozentāle.
LIC dati rāda, ka uz 2014. gada 23. jūliju ir 863 jauni pacienti. Turklāt šajos datos ir tikai tie cilvēki, kuri tikuši līdz LIC un kuru diagnoze verificēta līdz vīrusa noteikšanai. (Kopumā Latvijā ar C hepatīta vīrusu ir inficēti aptuveni 40 000 cilvēku.) Jāpiebilst, kamēr nav noteikts, ka pacientam patiešām ir C hepatīts, par izmeklējumiem jāmaksā pašam, bet, nosakot diagnozi, turpmākie izmeklējumi ir bez maksas.
Pērn LIC kopumā reģistrēti 1169 C hepatīta pacienti, 2012. gadā - 1502 pacienti, 2011. gadā - 1305 pacienti. Ievērojami lielāks skaits C hepatīta pacientu LIC reģistrēts 2007. gada - 2663 cilvēki. Visaugstākā saslimstība ar akūto C hepatītu ir Rīgas reģionā, vismazākā - Vidzemē, vēsta LETA.