Tomēr, pirms nopūsties, ka biržas spekulanti izputinās nākotnes sirmgalvju uzkrājumus, jāpatur prātā, ka pensiju uzkrājumu veidošana notiek uz samērā konservatīviem pamatiem. Proti, vismaz fondēto pensiju sistēmā lielākā daļa ieguldījumu tiek balstīta uz finansiāli stabilu valstu fiksēta ienesīguma vērtspapīriem, kuru cena tradicionāli sāk augt brīdī, kad akciju un citu riskantu ieguldījumu tirgos sāk augt spriedze.
Atdeve dilst
Ja paraugāmies uz otro pensiju līmeni pēc ienesīguma šāgada 25. septembrī, par salīdzinoši respektablu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos var uzskatīt tādu, kas svārstās apmēram 1,5%-2% koridorā, un tikai vienam pensiju plānam ienesīgums pārsniedz šo robežšķirtni, atskaites periodā sasniedzot 2,69%. Šāds sniegums ir krietni sliktāks nekā, piemēram, pirms trim mēnešiem. Tad četriem no 20 otrā pensiju līmeņa plāniem 12 mēnešu ienesīgums atradās virs 5% atzīmes, turklāt vienam bija lielāks par 7%, savukārt vēl septiņiem ieguldījuma plāniem gada ienesīgums bija 3-5% robežās. «Jebkura pensiju plāna ienesīgums ir tieši atkarīgs no cenu izmaiņām pasaules finanšu tirgos. Latvijas otrā un trešā pensiju līmeņa plāni nav izņēmums. Jāteic, ka pēdējās nedēļās plānu vērtība ir svārstījusies abos virzienos, jo septembra pirmajās trīs nedēļās pasaules finanšu tirgi ir virzījušies drīzāk sāņus, nevis augšup vai lejup,» akciju tirgu ietekmi uz pensiju uzkrājumiem raksturo SEB bankas ieguldījumu sabiedrības SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds. Pēc viņa teiktā, lielāku iespaidu uz rezultātiem atstājis akciju un obligāciju cenu samazinājums augustā. «Ietekme uz konkrētiem pensiju plāniem atšķiras, jo tā ir atkarīga no katra plāna riska līmeņa. Konservatīvākie plāni ir īstermiņā parādījuši spēju labāk pārciest nelabvēlīgus tirgus apstākļus, kamēr plāni ar augstāku investīciju riska līmeni, protams, īstermiņā ir zaudējuši vairāk. Taču jāuzsver, ka kopš gada sākuma Latvijas pensiju nozare kopumā ir strādājusi ļoti labi, un vairākums plānu uzrāda pozitīvus rezultātus,» secina J. Rozenfelds.
Burbuli vēl neredz
Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs stāsta, ka pēdējos gados piedzīvotais straujais eirozonas obligāciju cenu pieaugums un līdz ar to notiekošais ienesīguma kritums nodrošinājis labus atdeves rādītājus tieši fiksēto ienesīguma instrumentu investoriem. «Taču ļoti zemie valdības obligāciju ienesīgumi eirozonā ir neparasta parādība, un, mūsuprāt, turpmāki ieguvumi zema riska obligācijās šķiet ierobežoti. Ienesīguma meklējumos investori pievērsušies riskantākiem instrumentiem, kā augsta ienesīguma un attīstības tirgu obligācijas. Skatoties uz pašreizējiem notikumiem tirgū, ir ļoti būtiski palielinājusies tieši diversifikācijas nozīme ieguldījuma portfeļos. Turpmākajos gados mēs joprojām dodam priekšroku akcijām, nevis fiksēta ienesīguma aktīviem,» stratēģiju raksturo Nordea pārstāvis. Viņš sliecas domāt, ka pēc pasaules centrālo banku ekonomikas stimulēšanas programmām un straujiem kāpumiem biržās finanšu aktīvu cenas vēl nav izveidojušas burbuli. Viņaprāt, viens izņēmums varētu būt Ķīnas uzņēmumu akciju tirgus, kurā «burbulis» daļēji plīsa šogad.
Nestandarta situācijas
Savukārt J. Rozenfelds domā, ka eirozonas etalona valdību obligāciju tirgū likmes ir pārlieku zemas un cenas - pārlieku augstas. Viņš uzskata: šobrīd ir vērts domāt par nestandarta metodēm un alternatīvām stratēģijām, jo droši var apgalvot, ka tas, kas strādāja iepriekšējos trīs gadu desmitus, nākotnē vairs tik labi nestrādās, kamēr procentu likmes nebūs normalizējušās. «Tā ir globāla problēma, ka pat konservatīvi noskaņoti investori ir spiesti uzņemties zināmus riskus, kas ir augstāki nekā normālākos finanšu tirgus apstākļos,» teic SEB eksperts, piebilstot, ka ienesīgums tuvākajos mēnešos būs ļoti lielā mērā atkarīgs no lielvalstu centrālo banku politikas un tās izmaiņām. Pieņemot, ka situācija finanšu tirgos normalizējas un globālie makroekonomiskie rādītāji ir mēreni pozitīvi, augstāka riska ieguldījumi (akcijas, augsta ienesīguma obligācijas) varētu atgūt pēdējos mēnešos zaudēto. Savukārt, ja situācija saglabāsies nervoza, tad, viņaprāt, attiecībā uz ieguldījumiem būtu vērts īstenot nogaidošu stratēģiju. Arī I. Arefjevs izsakās, ka šobrīd finanšu tirgos ir neierasta situācija, proti, tieši īstermiņā ir grūtāk paredzēt cenu svārstību tendences nekā ilgtermiņa periodā.
«Patlaban ir gandrīz neiespējami paredzēt, kuri būs tie instrumenti, kas nodrošinās vislabāko sniegumu pēdējā ceturkšņa ietvaros, tomēr ilgākā laika posmā mēs sagaidām labākus ienesīgumus no labi diversificētiem riskanto aktīvu portfeļiem, nevis no zema riska aktīvu portfeļiem,» spriež Nordea speciālists. Neskaidro finanšu tirgus situāciju šobrīd vēl nevajadzētu uzskatīt par signālu, lai sāktu drudžainas darbības attiecībā uz pensiju plānu maiņu. Tas, ko, iespējams, ar uzkrājumiem vajadzētu darīt patlaban, ir raudzīties uz iemaksām tajos finanšu produktos, kur apjomu iespējams izvēlēties pašam. Ja konkrētā finanšu produkta vērtība ir vairāk orientēta uz riskantākiem ieguldījuma veidiem, piemēram, akcijām, uzņēmumu un pārejas ekonomikas valstu parāda vērtspapīriem, tad sliktos laikos ieguldījumu apjomu var samazināt, bet palielināt brīdī, kad situācija fondu tirgos sāk uzlaboties. Tāpat uz konjunktūras maiņu finanšu tirgos, iespējams, vajadzētu reaģēt tiem, kam pensionēšanās vecums jau ir pie durvīm. «Riskanto aktīvu cenas noteikšanas diapazons ir palielinājies, tieši tāpēc pensiju fondu dalībniekiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums un kuri plāno līdzekļus izņemt tuvākajā laikā, vajadzētu pārdomāt sava pensiju plāna riska līmeni,» teic I. Arefjevs. Tradicionāli tas nozīmē pāreju no aktīvākiem pensiju plāniem, kur lielāks uzsvars tiek likts uz akcijām un tām piesaistītajiem ieguldījumu fondiem, uz konservatīvākiem pensiju plāniem, kur ienesīgums pamatā balstīts uz fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, jau minētajām attīstīto valstu obligācijām. Protams, arī obligāciju cenas var kristies, taču tradicionāli svārstību amplitūda ir ievērojami zemāka nekā akciju tirgū.