Jā, pastāv arī sarežģītākas variācijas, bet gandrīz neviena nav glaimojoša indivīdam, ko varētu dēvēt par gara milzi. Ar retiem, veldzējošiem izņēmumiem.
Latvijas vizītkarte Alvis Hermanis periodiski izmet verbālus ēsmus savas dzimtenes dīķī, gaidot, ka zivtiņas pieķersies, ūdenslīmenis sadrebēs un atspoguļos viņa personības daudzšķautņainos vaibstus. Acīmredzot es esmu precīza viņa mērķauditorija, jo, kaut mani par to brīdinājuši, uzķeros tikpat kā vienmēr, kuļu ūdeni un tādējādi spodrinu viņa vaigu arī ar savu pienesumu. Tā arī šoreiz, kad režisors, iegriezies Latvijā, piestūķē medijus ar kārtējo atklāsmi, ka politikā un mākslā še darbojas vienīgi rūķi, bet lielo personību laiks beidzies. Jauki, ka neesmu JRT aktrise, jo radošo garu un talanta izvērsumu niecinājumi neattīsta. Ko tad rūķīši var nospēlēt? Citu rūķīšu (vai gotiņu) dzīves, kuras, kā teica režisors gadus atpakaļ, ir vairāk vērtas nekā visas Šekspīra lugas? Nē, tak. Bet rūķīši varēs nospēlēt rūķveidīgo Ziedoni, vidējo Ziedoni, jo lielais Ziedonis nav bijis izrādes mērķis. Kāpēc? Tāpēc, ka mums nav un nevar būt lielu garu! Piemēram, Ilmārs Blumbergs, ziniet, arī tāds savtīgs rukātājs vien ira. Vai kādreiz kāda izsmeļoša intervija par viņu bijusi sieviešu žurnālos? Uldis Bērziņš maza rūķa sīkmanībā perējas un pātarojas ap dažādu tautu svētajiem rakstiem - sīka, sīka tā rosība. Mūziķi? Viņi taču ir tikai izpildītājmākslinieki, interpreti un knosās pa lidostām, braukalēdami pa pasaules pilsētām kā tādi komersanti. Par politiskajiem rūķīšiem es neuzdrīkstos komentēt, tajā Hermanim tiešām vairāk vērojumu, kopš viņš tajā iekļāvies kā domu gigants.
Šī pavasara vērienīgie procesi - vecie ūdeņi, kas aiztek, dzeltenbrūnie ledusblāķi, uz kuriem vizinās atgriezušies putni, kūstošais sniegs, kas atver acis ne tikai uz petpudelēm un mēsliem, bet arī uz spītīgajiem, bāli zaļajiem asniem, nāca ar metaforisku secinājumu no glābšanas dienestiem, kuri sacījās būt gatavi paliem mēnešiem ilgi, taču izrādījās pārsteigti nesagatavoti. Šie dienesti apliecināja, ka neviens nebija iedomājies, ka tās būs mazās upes, kas izies no krastiem un liks iedomīgajam cilvēkam sarauties savā dabiskajā izmērā. Mazās upes. Rūķi.
Kā ar putnu dziesmām? Vai tas ir ērglis vai mazā, pelēkā lakstīgala, kas satricina gaisu dzestri maigajos vakaros tik ļoti, ka pat gigantiem mēdz iedurties sirdī?