Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Rumāniju skārusi politiskā ze mestrīce

Eiropas Savienības (ES) līderi ar skaļi paustām bažām noraugās, kā attīstīsies līdz baltkvēlei nokaitētā politiskā situācija vienā no Savienības jaunākajām dalībvalstīm Rumānijā, kur premjerministra Viktora Ponta intensīvie centieni sagrābt varu ir noveduši pie tautas nobalsošanas par viņam neērtā Valsts prezidenta Trajana Basesku atlaišanu no amata. Premjers, kuru mājās un ārvalstīs apsūdz mēģinājumos vājināt likuma un tiesu varu, apgalvo, ka prezidents pārkāpis pilnvaras un iejaucas valdības darbā.

Notiekošais var iedragāt Rumānijas virzību uz dziļāku integrāciju ES un apdraudēt starptautisko finanšu palīdzību krīzes ekonomiski novājinātajai valstij, kura bijusi spiesta pārciest stingrus taupības pasākumus.

Strīdas par samitiem

V. Ponta un viņa vadītā Sociāldemokrātu partija (PSD) pie varas nonāca maijā - nevis ar vēlēšanu palīdzību, bet pēc tam, kad viena pēc otras krita divas prezidenta T. Basesku pārstāvētās Demokrātiski liberālās partijas (PDL) veidotās valdības, bet vairāki parlamentā ievēlētie deputāti pameta PDL rindas. Jaunizceptais premjerministrs nekautrējās izmantot sev pēkšņi rokās iekritušo varu. Pirmajos divos mēnešos viņš ir izdevis 40 ārkārtas dekrētu, pārņēmis savā kontrolē valsts kultūras institūtu, nomainījis abu parlamenta palātu spīkerus un daudzu neatkarīgu iestāžu amatos iecēlis sev lojālus cilvēkus.

Pašreizējā politiskā krīze Rumānijā sākās pēc tam, kad V. Ponta jūnijā paziņoja, ka viņam ir jāpārstāv Bukareste ES samitos. T. Basesku aizstāvēja savu pozīciju, paziņojot, ka Rumānijas konstitūcija valsts pārstāvniecību ES līderu sanāksmēs deleģē prezidentam. Lai strīdu atrisinātu, prezidents vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas pasludināja, ka valsts pārstāvja funkcijas jāpilda viņam.

V. Ponta ar sev nelabvēlīgo lēmumu nebija mierā un vērsās pret pašu tiesu. Sākotnēji viņš centās atstādināt no amata vairākus tiesas tiesnešus, tomēr pārdomāja un izdeva dekrētu, kas Konstitucionālajai tiesai liedz vērtēt parlamenta pieņemtos lēmumus. Pēc tam premjers nomainīja tiesībsargu, kurš uzrauga valdības pieņemtos lēmumus, un pakļāva sev valsts oficiālo izdevumu, kurā tiek publicēti pieņemtie likumi, dodot iespēju valdībai kontrolēt parlamentu, kā arī atcelt tiesas un prezidenta lēmumus. Pie reizes V. Ponta arī centās izformēt speciālistu grupu, kas izvērtēja apsūdzības, ka premjerministra doktora disertācija ir plaģiāts.

Vajadzēs balsot

Jūlija sākumā V. Ponta izmantoja sev garantēto parlamenta vairākumu, lai atsauktu no amata prezidentu T. Basesku, apgalvojot, ka viņš nav ievērojis politisko neitralitāti un centies ietekmēt tiesu sistēmu. Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka premjers ir rīkojies likumīgi, bet noteica, ka tas ir jāapstiprina referendumā, kura norise paredzēta 29. jūlijā. Tiesa arī nolēma, ka tautas nobalsošana tiks uzskatīta par notikušu tādā gadījumā, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 50% balsstiesīgo vēlētāju. V. Ponta ir izrādījis nepatiku par šo nosacījumu, tomēr nav centies to atcelt.

Premjera atbalstītāji uzsver, ka referendums ir nepieciešams, lai atbrīvotu valsts administratīvo aparātu no T. Basesku un viņa sabiedrotajiem. Prezidents, kuru pašlaik atbalsta tikai 17% rumāņu, astoņu gadu ilgās prezidentūras laikā nereti ticis vainots centienos vienatnē pārvaldīt valsti, atlaižot valdību vadītājus, kas nepieslējās viņa viedoklim. 2006. gadā viņš jau pārdzīvoja mēģinājumu atbrīvot. Lielu tautas nepatiku viņš iemantoja 2010. gadā, atbalstot taupības pasākumus, ko pieprasīja starptautiskie aizdevēji.

Pastāv aizdomas, ka V. Ponta vērsies pret prezidentu saistībā ar neseno bijušā premjerministra Adriana Nastases notiesāšanu par korupciju. V. Ponta varētu vēlēties sev draudzīgāka prezidenta ievēlēšanu, lai mēģinātu panākt sava partijas biedra un mentora A. Nastases apžēlošanu.

Var palikt bez Šengenas

ES un ASV vairākkārt ir paudušas satraukumu par notikumiem Rumānijā, nosaucot tos par mēģinājumiem ietekmēt demokrātiskas institūcijas. Analītiķi uzskata, ka politiskā zemestrīce Rumānijā un vairākās citās ES dalībvalstīs, kur ir novērotas bīstamas autoritārisma tendences, ir viena no negatīvajām blaknēm eirozonas krīzei, kuras risināšanai ir pievērsta gandrīz maksimāla ES līderu uzmanība.

Ja V. Ponta neieklausīsies ES līderu aicinājumos neļodzīt Rumānijas demokrātijas pamatus, pastāv liela varbūtība, ka tiek apturēts process valsts uzņemšanai Šengenas zonā un Brisele var pagarināt Rumānijas tiesu sistēmas strikto uzraudzību, kam paredzēts noslēgties šovasar. V. Ponta pagājušajā nedēļā Briselē apsolīja pārtraukt T. Basesku impīčmenta procesu, ja ES to atzīs par neatbilstošu Eiropas demokrātijas vērtībām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?