Taču viss liecina, ka ar šo pirmo soli Saskaņas centrs varētu gatavoties nākamajam un ar atsevišķu sarakstu pieteikt sevi arī 12. Saeimas vēlēšanās, kas varētu atvieglot tā iekļaušanos valdošajā koalīcijā. SC ir lielākā frakcija Saeimā, kurā ir 31 deputāts, bet tā ir opozīcijā un nekad nav bijusi valdībā. J. Urbanoviča izteikumi rada iespaidu, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām viņš raugās ar cerību atrast sabiedrotos latvisko partiju vidū kopīgas koalīcijas izveidošanai. Uz jautājumu, vai tā varētu būt Einara Repšes pieteiktā topošā partija Latvijas attīstībai, SC līderis vēl konkrēti neatbild, jo vispirms jāsagaida šīs partijas nodibināšana. Tā plānota gada beigās. J. Urbanovičs atgādināja arī par aktivitātēm, kādas sākušas reģionālās partijas, kuras vada bijušie Tautas partijas un LPP/LC vietējie līderi. «Mēs pētīsim un skatīsimies, ko varētu izveidot Edmunda Demitera vadītā Reformu partija ar Tautas partijas reģionos pozitīvi vērtētiem vietvaras pīlāriem,» teica J. Urbanovičs, pieļaujot šī spēka tuvināšanos «Edgara Jaunupa menedžētajai Latvijas attīstībai». Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū ir E. Demitera agrākie biznesa partneri, ar kuriem viņš gan par politiku nerunājot. Tā Reformu partijas līderis atbildēja pirms kāda laika, solot skaidrību par sabiedrotajiem Saeimas vēlēšanās gada beigās.
Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) topošie politologi diskusijā Latvijas Universitātē ir vaicājuši, vai izdevies mazināt oligarhu lomu. Premjers ir atzinis - pastāv bažas, ka, līdzīgi kā uz Rīgas domi Saskaņas centrs startēja tandēmā ar partiju Gods kalpot Rīgai!, šis politiskais spēks kopā ar kādu sabiedroto varētu censties nonākt pie varas arī Saeimā. Ja šāds modelis tiek īstenots, Latvija varot atkrist par desmit gadiem atpakaļ politiskās vides attīstībā, atzinis premjers, par ko pastāstīja viņa pārstāvis Mārtiņš Panke. «Esmu tik pieredzējis politiķis, lai gadu pirms Saeimas vēlēšanām jums neatbildētu, ar ko mēs varētu sadarboties,» Dienai sacīja viens no biedrības Latvijas attīstībai līderiem E. Jaunups. Taču uz procesiem Saskaņas centrā viņš raugoties cerīgi, jo tā profils kļūstot saprotamāks, apzinoties, ka nevar vienā partijā būt «no sociālista līdz kapitālistam».
Ar Reformu partiju E. Jaunupam neesot bijušas sarunas, taču tādas aktīvi notiekot ar reģionālajām partijām. Viņš tām veltīja veselu birumu atzinīgu vārdu, uzslavējot pašvaldību vadītājus, ka viņi ir izrādījuši interesi par procesiem valstī un nav devušies atvaļinājumā - tā esot šīs vasaras labākā ziņa. Taču E. Jaunups nedomā, ka reģionu partijām vajadzētu veidot atsevišķu sarakstu uz Saeimas vēlēšanām, loģiska būtu to sadarbība ar nacionāla mēroga politiskajiem spēkiem. Jau ziņots, ka vairākām reģionālajām partijām šādas sarunas notiek arī ar Vienotību, bet to patiesā attieksme pret premjera partiju būs redzama pēc valsts budžeta pieņemšanas.
J. Urbanovičs nevēlas konkrētāk runāt par plāniem Saeimas vēlēšanās, jo vispirms jāsagatavojas pārstāvniecības iegūšanai Eiropas Parlamentā (EP) nākamā gada pavasarī gaidāmajās vēlēšanās. Iepriekšējās vēlēšanās EP no SC ievēlēja divus deputātus - Latvijas Sociālistiskās partijas līderi Alfrēdu Rubiku, kurš ir Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā, kā arī Aleksandru Mirski, kurš ir ietekmīgajā EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, bet vairs nav Saskaņas centrā. Latvijas Sociālistiskās partijas līderis A. Rubiks telefoniski nevēlējās sniegt komentārus, lai nebūtu jāpiedzīvo viņa teiktā kļūdaina interpretācija medijos. A. Rubiks ir dzirdējis J. Urbanoviča uzstāšanos ceturtdien Latvijas Radio, kur SC līderis neesot sacījis, «ka ņems, vai neņems Sociālistisko partiju sarakstā», kā to vēlāk iztulkojuši mediji. Latvijā A. Rubiks būšot 14. septembrī, kad piedalīšoties pasākumā Lauki ienāk pilsētā. Tajā viņš būšot pieejams un atbildēšot arī uz jautājumiem par šo tematu.