Saprasties netraucē ne valodas, ne kultūras atšķirības, dziesmas skan latviski un angliski. Kāpēc ne krieviski? Vokālists krievu valodu neprot, uzjautrinās pārējie. Prom neviens negrasās braukt, vismaz - kamēr nebūs citas izejas.
Valodas kašķi - politiķu spēlītes
Ar Heaven Grey mūziķiem tiekamies kultūras nama Imanta pagrabiņā. Jau pirms gandrīz divdesmit gadiem dibinātā apvienība vairākkārt kā fēnikss cēlusies no pelniem, pēdējo reizi pirms četriem gadiem - šodien grupā spēlē Vjačeslavs Ņikitins, Vladimirs Beluga, Oļegs Baduļins, Staņislavs Semjonovs, Reinis Melbārdis un Ervīns Francs, parasti aiz kadra paliek menedžeris Sergejs Kondalovs.
Sarunas raisās palēnām, piesardzīgi, pamīšus skan latviešu un krievu valoda. Mūziķus tincinu, kā ir dzīvot un spēlēt divvalodu, divu kultūru telpā, vai nerodas domstarpības nacionālo jautājumu dēļ, līdz kāds neiztur un pajautā - ko tu gribi, lai mēs atbildam? Jo problēmas nesaskata, mierīgai kopā pastāvēšanai nav šķēršļu. «Referendums tiek organizēts, lai kurinātu naidu,» saka vokālists Ervīns jeb Verons. Viņam piekrīt bungu pavēlnieks Oļegs: «Ikdienā katram ir savi uzskati par valodas, pilsonības jautājumu, taču šīs tēmas grupā nepaceļam.» Kopējais noskaņojums - tas viss ir muļķības, ko saasinājušas politiķu intereses. «Visu Latvijai! vāca parakstus, jo gribēja uzvarēt vēlēšanās, Osipovs uztaisīja atbildes reakciju savās interesēs,» spriež menedžeris Sergejs - kamēr latvieši strīdēsies ar krieviem, tikmēr kāds gūs personīgo labumu. Uz referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu mūziķi varbūt aizies, bet skaidras pozīcijas vēl nav. «Ekonomiskā ieguvuma no tā jau nekāda nebūs, ja nu vienīgi veciem cilvēkiem, kas neprot latviešu valodu, būs vieglāk dzīvot,» uzskata Oļegs. Pašiem latviski runāt nav problēmu, grūtāk iet ģitāristam Slavikam, taču viņš sācis apmeklēt valodas kursus un grasās tuvākajā laikā iegūt Latvijas pilsonību. Par attiecībām ar Krieviju mūziķi runāt izvairās, taču uzsver, ka Latvijai ir svarīgi būt Eiropas Savienībā un NATO.
Nečakarēt otram dzīvi
Lai arī emigrācijas vilnis no Latvijas pieņēmis nopietnus apmērus, eksperti lēš, ka aizbraukuši varētu būt jau gandrīz 200 tūkstoši, mūziķi valsti pamest negrasās. «Aizbraukt var vienmēr, bet kurš tevi tur gaida? Tur būs labāk, vai?» Lai arī retumis izskan apgalvojumi - ar mūziku Latvijā neizdzīvot -, puiši stāsta, ka neiespējami tas nav. Pasniedz stundas jaunajiem censoņiem, piepelnās citos projektos. «Tagad tāds stāvoklis valstī, ka ar mūziku vari nopelnīt tikpat, cik rūpnīcā, turklāt pēc tam nesāp visas maliņas,» teic Oļegs. Vladimirs šovasar bija redzams pat uz Jaunā viļņa skatuves Dzintaros, pats smej, ka tur svarīgākais bijis labi izskatīties un paņemt vissmukāko instrumentu. Pārējie pajoko - ar šo haltūru nopelnījis tik daudz, ka turpmākos desmit gadus strādāt nevajadzēs. Summas gan nenosauc.
Finansiālais aspekts grupai ir svarīgs - lai rīkotu koncertus, tiek piesaistīti pašu līdzekļi, sponsoru pagaidām nav. Gada nogalē piedzīvotā Latvijas krājbankas krīze, kā arī panika ap Swedbank automātiem lielākoties atstājusi vienaldzīgus, panikas cēlājus viņi sauc par aitu baru. Uz zoba pavelk Reini, kurš zvanījis Vjačeslavam - glāb naudu! «Cilvēks tic tam, no kā viņš baidās - cilvēki baidījās pazaudēt naudu, tāpēc arī skrēja uz bankomātiem,» spriež Sergejs. «Bija skaidrs, ka tas ir inscenējums, vienīgās ieguvējas bija bankas, kas nopelnīja uz komisijām,» saka Oļegs.
Neskatoties uz ierobežotajām finansēm, nākotnes plāni grupai ir grandiozi - iekarot visu Eiropu! Metālmūzikai Latvijā ir nākotne - tik vajag pašiem lauzt sev ceļu. «Metāla grupām ir jālien popkultūrā, jāpiedalās konkursos, televīzijas raidījumos, lai tās pamanītu,» spriež mūziķi - citādi auditoriju neiekarot. Kā labo piemēru viņi sauc Somiju, metāla lielvalsti, kur, piemēram, smagā metāla grupa Children of Bodom regulāri nokļūst topu pirmajās vietās.
Kāds būs nākamais gads? «Būs pasaules gals, starptautiskos parādus nevarēsim atdot, tāpēc Eiropa pie mums sūtīs nelegālos imigrantus un ierīkos kodolatkritumu izgāztuvi,» uzjautrinās mūziķi. Bet ja nopietnāk? «Mēs jau pie lemšanas neesam, vienīgais, ko varam izdarīt, - nečakarēt viens otram dzīvi,» nosaka grupas menedžeris.