Tuva nākotne. Lieldienas. Visā valstī ripina olas, šūpojas un amizējas ar zaķiem. Daudzviet pie interesantākām šūpolēm sastājusies pat rinda. Taču visvairāk tautas redz ap mūsu pavasarīgās galvaspilsētas Brīvības ielas 36 namu. Dēļ apjomīgā ļaužu pulka trolejbusus laiž pa citu ceļu, bet uz ielas savietojušies krāsainu spalvu, čupačupu un šašliku tirgotāji. Joki, smiekli, spiedzieni…
Ar ko gan tieši Ministru kabineta Lieldienas izpelnījušās tādu interesi? Lūk, ar ko!
Pie namdurvīm iznests, plaukstošiem bērza zariem un pavasara ziediem pušķots, šūpojas Valsts galvenā ierēdniecības zaķa ietekmīgais un platais krēsls. Tas šūpojas jau ilgu laiku, bet Lieldienu iespaidā amplitūda kļuvusi vēl iespaidīgāka un elpu aizraujoša. Ļaužu rinda uz šūpošanos nemazinās. Bērndārznieki, jauni pārīši, cienījama vecuma seniori rāpjas krēslā, alkstot izbaudīt kaut mazu mirklīti - kā ir, kad tāds krēsls šūpojas. Iespējamas arī olu kaujas ar pavasarīgi noskaņotām valdības sievām un vīriem. Protams, tiem, kuriem ir PIELAIDE. Par kārtību gādā svinīgi tērpti un rūpīgi izbuktēti darbinieki, kuri palīdz uzkāpt, nokāpt un uztaisīt dūšu. Pats galvenais - viņiem ir pielaide.
Līdzjutēji vēlētos pasniegt pārīti olu vai narcišu pušķīti arī pašai gaviļniecei - Valsts kancelejas direktorei Dreimanes kundzei. A nekā. Viņai nav pielaides.
Savukārt nišā pie Valdības nama durvīm redz, piedodiet, neredz kādu stāvu, kurš ir tik ārkārtīgi slepens, ka nevar noteikt ne viņa dzimumu, ne vecumu, ne izmērus. Varenā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinie- (vārda galotne ir valsts noslēpums) rūpīgi vēro, vai pūlī neredz kādu bez pielaides. Pagaidām viss rit bez aizķeršanās. Tautai prieks. Maizītim arī.
Mazliet tālāka nākotne. Šī gada rudens. Rok kartupeļus. Šogad rakšana jautra. Daudz talcinieku. Atbraukuši padzīvoties no Rīgas, no SABaidītās valsts pārvaldes. Lieta tāda, ka tajā valsts pārvaldē īsti nav ko darīt. Jo…
Ap Vasarsvētkiem notikušas Valsts prezidenta vēlēšanas. Kā jau prognozēts, ievēlējuši vai nu lielāko aitu, vai lielāko mērkaķi, bet tas vēl nebūtu nekas. Tagad SABs pēta, vai var pielaist. Amats svarīgs, pētīšana nopietna. Jaunprezidents pa to laiku nolikts nezināmā vietā, lai netraucē.
Kā Satversme noteikusi, nu valsti vada Saeimas priekšnieces kundze. Tiešām? Kāds naivums! Ņemot vērā signālus, kuru izcelsme ir valsts noslēpums, Saeimas priekšsēdētāja norīkota uz atkārtotu pielaišanas pārbaudi. Amats svarīgs, pētīšana ilga un nopietna… Kurš vada valsti? Satversme klusē. Arī Saeima klusē, jo abi priekšsēdētājas biedri… arī uz pielaišanas pārbaudi.
Ir arī savs labums. Nekas īpašs nenotiek, visi var atpūsties. Gandrīz visi. Izņēmums ir SAB, kurš dienu un nakti turpina stāvēt Valsts noslēpumu sardzē. Tā kā Latvijā spiegu nav (to pat Vešņakovs atzinis), ar pilnu krūti var nodoties pielaišanas revidēšanai.
Tā nu valsti neviens īsti nevada. Visi SABaidīti un rok kartupeļus. Reizi nedēļā pelēks un neredzams SAB runascilvēks televizorā ziņo par stāvokli valstī. Drīkst filmēt tikai pārstāvja kāju. Vienu. Brīžiem tā ir vīrieša, citkārt - sievietes kāja. Dažreiz pat nevar saprast.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Tā nav ne vīrieša, ne sievietes un pat ne transvestīta kāja. SAB gadījumā tā ir ĀŽA KĀJA.
*ļoti neatkarīgs konsultants