Vecākā gadagājuma cilvēkiem šis brauciens, iespējams, atsauca atmiņā laiku pirms pāris desmitiem gadu, kad asfalts bija reta parādība, bet ātrumu 90 kilometru stundā autobusi vēl «nepavilka».
Visus maršrutus Latvijā saskaņo un apstiprina Sabiedriskā transporta padome un VSIA Autotransporta direkcija (ATD), taču uz jautājumu, vai tas notiek pasažieru vai pārvadātāju interesēs, ATD pārstāvji izvairījās atbildēt. Atbildes uz šo jautājumu nav arī Satiksmes ministrijas (SM) ierēdņiem. Tur gan skaidro, ka pēc četrarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām šoferim pienākas vismaz 45 minūšu pārtraukums, ko reisā var sadalīt 15 un 30 minūtēs, un šādu kārtību nosaka Eiropas Komisijas regula.
Zvaigžņveida kustība
SM pārstāvis Rolands Rumba norāda, ka sabiedriskā transporta stāvēšanas vietas maršruta pusceļā parasti izvēlētas tā, lai pasažieriem būtu iespēja apmeklēt labierīcības. Tiekot ņemtas vērā arī pasažieru apmaiņas īpatnības - lai, piemēram, uz konkrēto reisu pagūtu cilvēki, kuri ar citu sabiedrisko transportu ierodas no mazāk apdzīvotām vietām. «Sabiedriskajos pārvadājumos reģionos ir tā sauktā zvaigžņveida kustība - no mazāk apdzīvotām vietām iedzīvotāji ar vietējiem autobusu reisiem nokļūst uz vidēji apdzīvotām, no turienes - uz reģionu centriem,» norāda ATD pārstāvis Egons Ālers. Viņa teikto papildina R. Rumba, skaidrojot, ka virzienos, kur pasažieru plūsma ir mazāka, autobusu maršruti tiekot plānoti tā, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pieejamību pēc iespējas lielākam pasažieru skaitam un apkalpotu pēc iespējas lielāku skaitu apdzīvoto vietu. Turklāt sabiedriskā transporta specifika dažādos reģionos atšķiroties, to nosaka iedzīvotāju blīvums, ceļu stāvoklis, nodarbinātības centri un izglītības iestāžu novietojums. R. Rumba norāda, ka vietās, kur ir intensīva satiksme, kursē ekspreši un Latvijas lielākajās pilsētās no Rīgas un atpakaļ iespējams nokļūt ar ātrajiem autobusu reisiem, kam ir samazināts pieturu skaits.
Par neērtībām jāmaksā
Pasažieriem, kuriem nav alternatīvas un no sākuma punkta līdz beigu pieturai nākas braukt ar tādu sabiedriskā transporta reisu, kas met līkumu, lai papildus iebrauktu kādā mazāk apdzīvotā vietā, arī par biļeti jāmaksā vairāk. Autotransporta direkcijā skaidro, ka galvenais biļešu cenu veidojošais faktors esot autobusa nobrauktais attālums, taču cilvēcīgā puse - ka autobusa līkumošana nav, piemēram, no sākuma līdz galapunktam braucošo pasažieru interesēs - netiek ņemta vērā. Turklāt atsevišķos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos ir noteikta arī iekāpšanas maksa. No nākamā gada sākuma tikšot ieviesta jauna pārvadājumu maksas noteikšanas metodika.
Neviens reģionālais maršruts šogad nav ticis slēgts, beiguši pastāvēt tikai atsevišķi reisi laukos, piemēram, Jaunpiebalgas novada ļaudīm ar tiešo reisu vairs nebūs iespējas nokļūt no Melnbāržiem uz Magonām, Valkā slēgts maršruts no autoostas līdz Lugažu stacijai, iekļaujot Lugažu stacijas pieturu citā maršrutā. Slēgts arī maršruts no Raunas līdz Rozēm. Taču atvērti vairāki jauni maršruti, un ceļotājiem īpaši pievilcīgi var šķist eksperimentālā kārtā jau šovasar kursējošie sabiedriskie autobusi no Ventspils uz Kolku un no Liepājas uz Jūrmalciemu. Ripojošs konkurents uzradies arī Gulbenes-Alūksnes bānītim.