Tieši Beļģijas GP bija pirmais posms, kur stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas liedz komandām palīdzēt saviem pilotiem sagatavot starta procedūru. Piloti starta brīdī izmanto divas sajūga «lāpstiņas», kas atrodas uz stūres, un viena no tām iestatīta iepriekš noregulētā sajūga saķeres punkta pozīcijā. Tieši šīs pozīcijas izvēle un pielāgošana riepu un asfalta saķeres parametru izmaiņām ir māksla, kas atsijā izcilākos no labākajiem. Iepriekš piloti varēja paļauties uz komandas telemetrijas datiem un mērījumiem tieši pirms starta, savukārt tagad pilotiem lēmums jāpieņem pašiem. Niko Rosbergs netika galā ar šo uzdevumu un pilnībā zaudēja savas pirmās starta rindas priekšrocības, pirmajā aplī atkrītot uz sesto vietu. Vēlāk tikai Mercedes formulas acīmredzamais pārsvars ļāva viņam atgūt otro vietu, kas gan vācietim nozīmēja vēl vairāk zaudētu punktu pret līderi Hamiltonu. «Es pilnībā izgāzu savu startu,» paškritisks pēc finiša bija Rosbergs. «Lielā mērā tas notika atkārtotā iesildīšanās apļa dēļ, jo temperatūra un apstākļi mainījās. Galu galā tas bija mans uzdevums sagatavoties nevainojami, un es to neizdarīju.»
Otra drāma izvērtās finišā, kad pēdējā aplī garās Kemmel taisnes beigās pārsprāga Sebastiāna Fetela riepa. Vācietis zaudēja iespēju kāpt uz pjedestāla un pēc finiša vainoja Pirelli riepu ražotāju, jo treniņos līdzīgs incidents atgadījās Niko Rosbergam. Tomēr šeit nevar nepamanīt faktu, ka Ferrari pamatīgi riskēja ar vienu boksu apmeklējumu stratēģiju un riepas pirms finiša bija tuvu savam dzīves cikla noslēgumam. «Viņš (Fetels) bija veicis 28 apļus ar šīm riepām, kas ir vairāk, nekā mēs plānojām pie diviem vai trīs boksu apmeklējumiem Spa trasē,» komentēja Pirelli Motorsport boss Pols Hemberijs. «Viņi (Ferrari) cerēja, ka spēs tikt līdz finišam. Ja sacīkste būtu par vienu apli īsāka, mēs visi tagad slavētu viņus par ģeniālu taktiku. Dažkārt robeža starp veiksmi un neveiksmi ir ļoti šaura.»