Dienas aptaujātie vietvaru pārstāvji sadarbību atzīst par labu, uzsverot ST speciālistu atvērtību gan plānu saskaņošanai, gan problēmjautājumu risināšanai. Vienlaikus pašvaldību vadītāji norāda, ka klupšanas akmens ir lielās izmaksas jaunu līniju ierīkošanā vai pieslēguma jaudu palielināšanā, kas reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem bieži ir nepaceļama nasta.
Nīcas novada Komunālās pārvaldes vadītājs Aigars Veiss kā būtisku sadarbības faktoru atzīmē ST komunikācijas kvalitāti ar klientiem. «Savlaicīgi informē par plānotajiem atslēgumiem un modernizācijas darbiem, savukārt mēs informējam iedzīvotājus un uzņēmējus,» stāsta A. Veiss un piebilst, ka neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir abu pušu pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu plānus, kas saistīti ar elektroapgādi. Tiek arī uzklausīti pašvaldības ieteikumi konkrētiem projektiem. «Gadu gaitā būtiski uzlabojusies tieši savstarpējā komunikācija. ST neizturas kā monopolists, bet kā sadarbības partneris. Ja nepieciešams, uzņēmuma speciālisti atbrauc, lai dabā apskatītu mūsu iecerēto ideju. Sadarbība un informācijas apmaiņa notiek gan ar pašvaldību, gan ar uzņēmējiem, lai pirms jebkādu darbu veikšanas atrastu labāko risinājumu,» stāsta Nīcas pašvaldības pārstāvis. Aizvien retāk arī notiek avārijas atslēgumi, turklāt atslēgumu novēršana norit maksimāli ātri, ņemot vērā pašvaldības ieteikumus par prioritārajiem objektiem.
Līdzīgās domās ir arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš kā pozitīvu faktoru min izpratni par plānoto investīciju svarīgumu konkrētajā objektā. «Regulārajās sanāksmēs informējam ST pārstāvjus par attīstības plāniem, arī par vietām, kur plānots attīstīt uzņēmējdarbību, kam attiecīgi būs nepieciešams elektroapgādes pieslēgums,» akcentē V. A. Krauklis.
«Iepirkuma rezultātā dome šogad izvēlējās elektroenerģijas piegādātāju no Igaunijas, jo cena bija izdevīgāka. Neslēpšu, ka domājām, vai mainīsies ST attieksme, bet attieksme palika nemainīga un ST darbojas tieši tā, kā pārvades operatoram jāstrādā,» akcentē Valkas mērs. Kā mīnusu V. A. Krauklis uzsver augstās cenas par pieslēguma jaudas maiņu vai jauna pieslēguma izveidošanu. «Cenu politika ir sāpīga visiem lauku uzņēmējiem. Protams, mēs arī apzināmies, ka šo jautājumu neizlemj tā līmeņa speciālisti, ar kuriem mums notiek ikdienas sadarbība. Tomēr mēs rosinām cenu politiku mainīt, piemēram, diferencējot izmaksas saistībā ar reģionu un citiem kritērijiem,» norāda Valkas mērs.
Viņam piekrīt arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš rosina šo jautājumu skatīt valsts līmenī. «Pieslēgumu izmaksas ir augstas reģionu uzņēmējiem. Ja grib izveidot lielāku ražotni, kam nepieciešams attiecīgs elektroapgādes pieslēgums, piemēram, viena kilometra līnijas izbūve uz konkrēto objektu, šīs izmaksas ir gana iespaidīgs cipars, ko reģiona uzņēmējs nespēj apmaksāt,» skaidro S. Maksimovs. Pēc viņa teiktā nereti šīs summas, kas svārstās 50-100 tūkstošu eiro apjomā, ir šķērslis biznesa izveidošanai. «Šī tēma ir aktuāla gan reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem, gan arī uzņēmumam ST, tādēļ mums kopā kā cīņubiedriem aktīvi jārosina domāt valdību un atbildīgās institūcijas par to, kā šīs izmaksas vismaz daļēji segt un no kādiem fondiem,» uzskata Viļakas mērs.
Vienlaikus viņš akcentē, ka ikdienas tehniskā sadarbība ar ST speciālistiem notiek konstruktīvi un pretimnākoši. «Bijušās Meža skolas ēkā tika izveidots šūšanas uzņēmums, bet projektēšanas gaitā neapzināti tika piemirsts jautājums par nepieciešamajām elektroapgādes jaudām. Uzņēmumam bija jāsāk strādāt, taču jaudas bija nepietiekamas. Kopīgās sarunās mēs atradām risinājumu, un, kamēr tika izveidota pastāvīga nepieciešamā infrastruktūra ražotnei, ST atrada veidu, kā ar esošajām jaudām nodrošināt uzņēmuma darbu. No mums par to neko papildus nepaprasīja, kaut arī tās bija gan ST, gan Latvenergo izmaksas,» stāsta S. Maksimovs.
Viļakas mērs arī aicina savus kolēģus citās pašvaldībās problēmjautājumus risināt ar ST speciālistiem un iesaka: «Nevajag sākt ar pārmetumiem publiskajā telpā, bet runāt ar uzņēmumu. Ja vispirms negācijas tiek izteiktas publiski, pēc tam grūti atrast kopīgu valodu.»