Jāpērk pašiem
Gaidot MK sēdi, biedrības Zemnieku saeima vadītāja Maira Dzelzkalēja Dienai norāda, ka patlaban vissvarīgākais būtu steidzīgi organizēt kampaņu «Izvēlies vietējo produktu». «Šādas kampaņas jau tagad organizē visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Visur ir ieslēgta ļoti spēcīga iekšējā tirgus aizsardzība. Masveidā tiek rīkotas kampaņas, lai cilvēki atbalstītu savus ražotājus. Tas jādara arī mums. Mēs Latvijā būtībā varam apēst visu saražoto augļu un dārzeņu sektorā,» atklāj M. Dzelzkalēja. Viņa gan piebilst, ka šāda kampaņa diez vai atrisinās visas problēmas, bet tāpat tas būs nozīmīgs atbalsts vietējiem ražotājiem.
«Sabiedrībai ir jāsaprot - tikko tu nopērc poļu dārzeni, tu atbalsti Poliju un nokauj savējo. Šādas rīcības dēļ vietējam ražotājam vai nu būs jāsēž bez darba un mēs viņam maksāsim pabalstu, vai jābrauc prom. Katrs cents, kas atdots par vietējo kabaci vai burkānu, paliks tepat Latvijā. Tas nodrošinās to, ka mūsu ražotāji vismaz kaut kā sagaidīs nākamo gadu, lai varētu turpināt strādāt,» uzsver Zemnieku saeimas priekšsēdētāja.
Lielveikalu loma
Paralēli tam, lai mudinātu sabiedrību pirkt vietējos produktus, ir jāstrādā arī ar lielveikalu tīkliem, uzskata M. Dzelzkalēja. «Liela ietekme ir lielveikalu tīkliem, cik lielās proporcijās tie piedāvā vietējo produkciju. Diemžēl nākas secināt, ka lielveikali mūsu produkcijai pārāk nozīmīgu vietu neatvēl. Lielveikali saka, ka vajag lētāko, bet kāpēc viņi nedod iespēju pircējam pašam izvēlēties? Varbūt viņam nemaz negribas pašu lētāko, viņam vajag Latvijas,» teic M. Dzelzkalēja un turpina: «Patlaban izveidojusies situācija, kad lielveikali no kooperatīviem iepērk jau par 50% lētāk dārzeņus un augļus, bet veikalu plauktos lētāk nekas neparādās. Tas ir ļoti negodīgi, ka tiek pelnīts uz šīs nelaimes rēķina.»
Pārmetumus noraida lielveikalu tīkli. Piemēram, Maxima pārstāvis Jānis Beseris norāda, ka īpaši vasaras sezonā Maxima cenšas iepirkt pēc iespējas plašāku klāstu ar Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem. Arī to, ka šo produktu iepirkuma cenas būtu kļuvušas uz pusi zemākas, viņš noliedz pilnībā. «Būtiskas izmaiņas neesam novērojuši. Cenu svārstības ir ļoti minimālas, un tām ir sezonāls raksturs,» pārmetumu būtību neizprot J. Beseris.
Grūtais piena ceļš
Patlaban sankciju dēļ neapskaužamā situācijā nonākuši piena ražotāji. Portāla Nozare.lv aptaujātie eksperti norādījuši, ka saistībā ar noteikto importa aizliegumu Latvijā sāk veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā.
Piena ražotāja z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga Dienai atklāj, ka pēdējās dienas pavadītas, tikai rēķinot, kā saimniecība spēs izdzīvot. «Galvenais tagad ir saprast, kā atrast līdzekļus veiksmīgai tālākai saimniekošanai, jāsaprot veidi, uz kā rēķina mēs varam ietaupīt,» apjukumu neslēpj I. Alpa-Eizenberga un turpina: «Pirmais, uz ko mēs ceram ietaupīt, ir barība. Atteiksimies no visām ekstrām, ko lopiņiem bijām sagādājuši, lai tie justos komfortablāk. Saprotam, ka tas var atsaukties uz govju veselību un ka, iespējams, nāksies to pašu naudu atstāt veterinārārstam, bet citu variantu nav.» Viņa iepazīstina ar aprēķiniem. Saimniecība vēl varētu izdzīvot, ja cena nokristos ne vairāk kā līdz 26,4 eirocentiem par litru piena. I. Alpu-Eizenbergu biedē izskanējusī informācija, ka piena cena nokritīsies līdz 22,2 eirocentiem. «Par šādu cenu vienkārši ir jāiet pakārties. Var jau teikt, ka 2008. un 2009. gadā šāda cena bija, bet jāsaprot, ka visas pārējās izmaksas, piemēram, par lopbarību un degvielu, bija krietni zemākas. Tāpat normālas saimniecības piespiedu brīvprātīgā kārtā ir veikušas ieguldījumus mēslu krātuvēs, bez kā varbūt varēja pat iztikt. Tas nebija lēti, un par to tagad maksājam kredītus,» norāda Robežnieku saimniece. Viņa uzskata, ka kompensācijas ir risinājums, tomēr īsam laika posmam. Ja Krievija pagarinās sankcijas, tad ne zemniekiem, ne valstij piensaimniecības nozari uzturēt vairs nebūs rentabli.