Nepārspēts ir palicis tikai _Latvijas ceļš_, kurš 1993. gadā 5. Saeimā ieguva 36 mandātus. Šīs Saeimas atšķirība, ka 5% barjeru ir pārvarējušas tikai partiju apvienības. Tajā pašā laikā parlamentā būs deputāti no 15 partijām. Ja deputāti apvienībās nevarēs sadzīvot, jaunas frakcijas viņi izveidot vairs nevarēs, to paredz grozījumi Saeimas Kārtības rullī. Politiķi, kuri atstās savu frakciju, kļūs par neatkarīgajiem deputātiem.
No 9. Saeimas jaunajā Saeimā strādās tikai 40 deputātu. Ievērojamas izmaiņas skārušas ne tikai Visu Latvijai!-TB/LNNK frakciju, arī Vienotībā no 33 deputātiem 19 politiķi līdz šim Saeimā nav strādājuši, agrākā parlamentārā pieredze ir Vienotības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim - tāda Augstākajā padomē un iepriekšējās Saeimās ir vēl septiņiem deputātiem. No AP deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarības atjaunošanu un kopš tā laika parlamentā strādājuši bez pārtraukuma, 10. Saeimā būs vairs tikai Dzintars Ābiķis (Vienotība).
No TP, kas uzvarēja iepriekšējās vēlēšanās, 10. Saeimā ievēlēts tikai šīs frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, no LPP/LC frakcijas - tikai Inese Šlesere, kurai no 32. vietas sarakstā ir izdevies pacelties uz 2. vietu. No 100 tautas kalpiem 19 ir sievietes. Visvairāk - 12 daiļā dzimuma pārstāvju - ir Vienotībā, bet Saskaņas centra vēlētājs ir gribējis parlamentā redzēt tikai vīriešus. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka cilvēki vairs nebalso par māksliniekiem un sportistiem, kurus atbalstījuši tikai SC vēlētāji, bet aiz svītras ir palicis gan Viktors Ščerbatihs, gan Imants Kalniņš (abi ZZS).
Pārliecinošs vēlēšanu uzvarētājs ir premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kuru ar krustiņiem Vidzemē atzīmējuši 77 168 vēlētāji. Šoreiz atbalstīti ir arī Saeimas prezidija locekļi, un Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS) bija tuvu tam, lai kļūtu par pirmo Saeimas spīkeru, kurš šajā amatā paliek arī pēc vēlēšanām. Taču viņa pārstāvētā partija Latvijai un Ventspilij ir iemainījusi šo augsto posteni pret satiksmes ministra posteni. Saeimas priekšsēža amatam ir izvirzīta Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. Šī ir pirmā reize, kad būtu iespējams deleģēt prezidijā pārstāvjus no visiem pieciem Saeimā ievēlētiem politiskajiem spēkiem, taču Vienotība nolēmusi izvirzīt prezidijā arī Kārli Šadurski - ja valdību veido tikai divas apvienības, opozīcijai prezidijā būtu vairāk balsu nekā koalīcijai, un līdz ar to nolemts ārpus prezidija atstāt PLL, taču tajā varētu atkārtoti ievēlēt G. Daudzi, Andreju Klementjevu (SC) un Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK).
Iespējams, jaunā Saeima sastapsies ar vēl kādu jaunu parādību - ievērojams skaits tautas kalpu nepārvalda latviešu valodu. Valsts valodas centrs (VVC), iepazīstoties ar deputātu sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai par valsts valodas pašvērtējumu, konstatējis, ka aptuveni 25 deputātiem var būt problēmas ar latviešu valodas pārvaldīšanu augstākajā līmenī, informēja Neatkarīgā Rīta Avīze, kurai VVC Kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis atzinis, ka 10. Saeimas pirmā sēde, kurā katram deputātam būs jādod zvērests, vēl nebūs rādītājs jauno parlamentāriešu valodas prasmei, jo ikviens «iepriekš var trenēties teksta izlasīšanā un izrunāšanā. Cits jautājums, vai viņi sapratīs, ko lasa un kas ar to ir domāts».