Pēc konstitucionālo tiesību eksperta zvērināta advokāta Edgara Pastara domām, šis nav tas gadījums, kad vajadzētu knapināties. «Analītiskās kapacitātes ziņā parlaments stagnē un ir iepalicis, salīdzinot ar izpildvaru. Tāpēc vajag sākt un - sākt tā, lai izdotos,» teica E. Pastars.
Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) nesen uz vaicāto, vai ir jutusi maksātnespējas administratoru ietekmi uz politiķiem, Dienai atbildēja, ka vienīgā saskarsme viņai ar administratoru pārstāvjiem bijusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kad tajā skatīja ar šo jomu saistītu likumu. «Tad es viņus redzēju. Atgādināja jaunbagātniekus ar uzkrītošu ārējo atribūtiku, bet viņi tik spēcīgi aizstāvēja savas pozīcijas, ka politiķiem nebija viegli stāties pretim ar saviem argumentiem. Taču tas ir jāspēj. Un šiem cilvēkiem ir jāliek saprast, ka ārējā atribūtika ir mirāža. Tad varbūt Latvijā kļūs vieglāk.» Šis J. Kursītes-Pakules pavisam citā kontekstā minētais piemērs varētu būt labs arguments, ar ko pamatot iecerētā dienesta nepieciešamību.
Tādu izveidot savā gala ziņojumā bija ierosinājusi arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētīja Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas. Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) Dienai sacīja, ka šāds dienests ir visu valstu parlamentos - arī Igaunijā un Lietuvā. Izmeklēšanas komisija savā darbā izjutusi, kādas sekas ir, kad, taupot līdzekļus, samazināja būvniecības procesa kontroli. Izdarot grozījumus likumos, nebija veikta pietiekama analīze, izvērtējot izmaiņu ietekmi uz nozari. Deputāts piebilda, ka no valdības saņemtie likumi bieži ir būtiski jāuzlabo.
Uz vaicāto, ko Analītiskais dienests veiks tādu, ko nespēj ne Saeimas Juridiskais birojs, ne komisiju konsultanti un deputātu palīgi, E. Pastars atbildēja: «Juristi neizglābs pasauli. Ir lielāka vēlme pēc saturiskās ekspertīzes.» Viņaprāt, ir vairāki modeļi, kā var organizēt šāda dienesta darbu. Jurists ieteica arī pakonsultēties ar Pārresoru koordinācijas centru un Valsts kontroli, kur ir šāda pieredze. E. Pastars gan nebija drošs, vai Latvijas zinātnieki spēs piedāvāt tādu saturisko ekspertīzi, ko parlaments varēs izmantot. «Ir svarīgi, lai likumiem paskaidrojumu raksti būtu nevis birokrātiskā tekstā, bet cilvēku valodā,» teica E. Pastars. Viņš ir strādājis Saeimas Juridiskajā birojā un uzskata, ka šādu dienestu agrāk nav izdevies izveidot, jo parlamentā ir pastāvējusi iekšējā greizsirdība un konkurence. Saeimas Analītiskais dienests varētu sākt darboties no nākamā gada sākuma.
I. Mūrniece piedāvā to izveidot divu trīs cilvēku sastāvā, viņi izstrādātu pamatprincipus. Dienesta uzdevums būtu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kas veiktu analīzi. R. Balodis uzskata, ka uzdevumu izvērtēt kādu likumprojektu varētu dot, piemēram, ne mazāk kā pēc desmit deputātu priekšlikuma. Ja rodas nepieciešamība veikt padziļinātu ekspertīzi, piemēram, sagatavojot vēlēšanu likumu, var piesaistīt Latvijas Universitātes ekspertus. Ir svarīgi, lai būtu neitrāla projektu saturiskā izvērtēšana. I. Mūrniece ilustrācijai minēja, ka ar dienesta palīdzību varētu izvērtēt nodokļu sistēmas izmaiņu sekas «un tur ir vajadzīga padziļināta izpratne». Tādas var nebūt ne Juridiskajam birojam, ne komisiju konsultantiem. «Taču sabiedrībā ir pieprasījums pēc kvalitatīviem likumiem,» piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Kā zināms, Saeimas deputāti bieži neiedziļinās likumprojektu saturā, jo nav kompetenti daudzās jomās. Taču uz komisiju sēdēm vienmēr tiek uzaicināti nozaru ministriju pārstāvji un augstas raudzes eksperti, kuriem deputāti var uzdot jautājumus. Finanšu ministrija nodokļu sistēmas iespējamās izmaiņas vērtē ar Pasaules Bankas ekspertu palīdzību.