No valsts budžeta ĶNP tiek investēti aptuveni 50 000 eiro gadā, neskaitot darbinieku atalgojumu. «Normāli šīs teritorijas apsaimniekošanai, atjaunošanai, infrastruktūras veidošanai vajadzētu pusmiljonu eiro gadā. Valsts piešķirtie līdzekļi aiziet administratīviem izdevumiem, ikdienā nepieciešamajiem teritorijas uzturēšanas darbiem,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs. ĶNP Meža mājā izveidotajā Dabas izglītības centrā notiekošās aktivitātes, arī ekskursijas tiek organizētas kā bezmaksas izglītojoši pasākumi un papildu ienākumus nenes. «Tāpēc iesaistāmies dažādos projektos - ar ES līdzekļiem spējam kompensēt trūkstošo finansējumu,» saka A. Širovs.
Pērn Latvijā divās pilotteritorijās - Ķemeru Nacionālā parka daļā Jaunķemeros un Saulkrastu pašvaldības teritorijā - sākta jauna projekta Ekosistēmu pakalpojumi jeb Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā realizācija. Projekta galvenais mērķis ir veicināt ekosistēmu sniegto pakalpojumu novērtēšanu ilgtspējīgai lēmumu pieņemšanai Latvijas politikas un plānošanas dokumentos, kā arī veidot sabiedrības vides apziņu par ekosistēmu pakalpojumu un to novērtēšanas nozīmi.
«Bieži vien neaizdomājamies par to, ka varam elpot svaigu gaisu, peldēties tīrā upē, pastaigāties mežā un tā gūt jaunus spēkus, uzlabot darba spējas. To nodrošina ekosistēmas - meži, purvi, upes, piekraste. Vielu un enerģijas aprite ekosistēmās ir tas, ko cilvēks iemācījies izmantot sev par labu. Ja vēlamies mežā iegūt koksni vai tīrumā izaudzēt pārtiku, ekosistēma šo pakalpojumu nodrošina. Izvērtējot teritorijas attīstības perspektīvas, parasti rēķinām, cik daudz būs darbvietu, kādi būs ieņēmumi no nodokļiem, taču naudas izteiksmē nerēķinām, ko zaudēsim no dabas, ja šī ekosistēma tiks bojāta vai iznīcināta,» skaidro A. Širovs un aicina domāt par to, piemēram, cik lieli būs viena hektāra piejūras meža izciršanas zaudējumi - kāda vērtība ir iznīcinātā meža reljefam, pa kuru varējām pastaigāties, cik maksātu nesaražotais skābeklis? Cik lieli zaudējumi radīsies piekrastes teritorijā, kur mežs vairs neaizsargās no vētrām un teritorijas noskalošanas? Vai cits piemērs: kāda būs jaunuzceltās rūpnīcas ietekme uz vidi, augsni, gaisu, ūdeņiem? Jau aprēķināts, ka visu aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīkls Eiropā aizņem aptuveni 16%, un sauszemes ekosistēmu pakalpojumi gadā vien novērtēti kā 200 līdz 300 miljardu eiro vērti. Latvijā ir veikts visu piekrastes mežu aptuvens novērtējums. «Esam aprēķinājuši, ka sešus kilometrus plaša piekrastes meža zona saista 500 000 tonnu CO2 katru gadu - novērtējot naudas izteiksmē, gadā iegūstam 17,5 miljonus eiro. Ja šo mežu nebūtu, mūsu pienākums būtu ierīkot kaut ko tādu, kas spēj šo CO2 apjomu saistīt citā veidā,» piebilst A. Širovs.
Samērojot tūlītējus ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā, ar šādiem aprēķiniem lēmējinstitūcijām rastos iespēja lēmumus pieņemt tālredzīgāk. «Mūsu mērķauditorija ir pašvaldības. Cenšamies iedzīvināt lēmumu pieņēmēju apziņā pieeju, ka ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana liek raudzīties 20 gadu uz priekšu. Ja īstermiņā ekonomiskais ieguvums dažkārt šķiet lielāks, aprēķini rāda, ka ekosistēmas savus pakalpojumus nodrošina ilgtermiņā. Lai arī pie mums šāda pieeja nav populāra, tomēr tā nav mūsu subjektīva ieinteresētība. ES normatīvajos aktos katrai dalībvalstij uzdots pienākums novērtēt savu ekosistēmu pakalpojumus. Pēc gadiem pieciem, desmit ES šāda pieeja būs neatņemama sastāvdaļa jebkurā lēmumu izvērtēšanas procedūrā,» paskaidro Pierīgas reģionālās administrācijas direktors.