«Cik tas maksās?» īsi galveno jautājumu klātesošajam ekonomikas ministram formulēja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), uzsverot, ka «bez nopietna ekonomiskā pamatojuma tālāka likumprojekta virzība vienkārši nenotiks». «Kāda ir likuma dalītā ietekme uz tautsaimniecību? Galu galā - vai nebūs pārāk liela slodze uz tarifiem?» satraucās arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Valdis Lokenbahs. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) komisijā solīja, ka vēlākais oktobrī sabiedrība varēs iepazīties ar jauno Latvijas enerģētikas koncepciju līdz pat 2030. gadam.
Uz Dienas jautājumu, kāpēc EM cenšas virzīt šo likumprojektu, ja vēl nav kopējās enerģētikas koncepcijas, A. Kampars atbildēja, ka «40% AER īpatsvara sasniegšana ir zināma prasība un tur līdz rudenim nekas nemainīsies». «40% - tie nav Svētie raksti,» šādu viedokli Dienai pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš teica, ka «kaut kāda procenta sasniegšana nevar būt ne valsts mērķis, ne koncepcija. Ieņēmumi, par kuriem runā Ekonomikas ministrija, ir ieņēmumi AER ražotājiem, pārējiem tie diemžēl ir izdevumi».
Ekonomikas ministrijas sarēķinātie prognozētie ieņēmumi, ražojot atjaunojamo enerģiju, ir 110,2 lati par MWh, no kuriem elektroenerģijas pārdošanas cena ir 45 lati par MWh, siltumenerģijas pārdošanas cena 20 latu par MWh. Tas nozīmē, ka būtiska AER ražotāja ieņēmumu daļa būs dažādas piemaksas.
«Pašlaik elektroenerģijas tirgus cena ir 33-35 lati jeb 3,3-3,5 santīmi par MWh. Ja ministrija prognozē tarifu pieaugumu par 1,8 santīmiem, tas nozīmē 50-60% pieaugumu, salīdzinot ar elektrības cenu,» laikrakstam sacīja SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš. «Tas ir salīdzināms ar to tarifu pieaugumu, ko mēs tagad piedzīvojam. Galu galā par to samaksās visa sabiedrība, bet pārvades sistēmas operatoram, caur kuru paredzēts veikt visus norēķinus, var rasties problēmas.» Viņš norādīja, ka strauja AER pieauguma gadījumā lielas izmaksas veidos arī jaudu rezervēšana, tīklu attīstība, jauni pieslēgumi.
«Ja caurmēra lietotājam AER likums paredz elektrības tarifu pieaugumu par kādiem 18%, lielajiem ražotājiem - tādiem kā Liepājas metalurgs - tas var nozīmēt pieaugumu līdz pat 50%,» Dienai atzina Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Kārlis Šēnhofs pauda uzņēmēju satraukumu par elektrības cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas ekonomikas konkurētspēju kopumā.