Paviljona struktūru veido viegla «peldoša» alumīnija plāksne, kuru tur tievas nerūsējošā tērauda kolonnas. Gaismas un uztveres saspēle, paviljona estētiskā vienotība ar parku - šīs ir _SANAA_ objekta īpašības. Paviljons kā atvērta un gaistoša aktivitātes zona, kurai nav sienu, no kuras ir pārskatāms parks un kurā var ieiet no jebkuras puses. Atkarībā no laika apstākļiem - saule, lietus, migla - mainās paviljona dabiskās nokrāsas.
«Mēs negribējām būvēt paviljonu, kurā būtu jūtama jebkāda arhitektūras valoda. Mūsu atskaites punkts bija skaista vide, kurā atrodas galerija. Mēs domājām par formu, par to, kādam jābūt iedvesmas avotam - miglai vai varavīksnei. Un tā esam izveidojuši organiskas formas atvērtu telpu,» Kultūras Dienai saka Rjue Nišidzava. «Gribam radīt noskaņu, lai cilvēkiem būtu patīkami šeit pavadīt laiku. Māksla, arhitektūra, dizains, daba - šie elementi papildina cits citu,» viņš piebilst. Kadzujo Sedzima uzsver: «Mēs veidojam jauna tipa publisko telpu, kur cilvēki var ne tikai sanākt kopā, bet arī domāt. Mūs interesē arhitektūra, kas ļauj cilvēkam būt cilvēkam, lai telpā varētu sajust savu ķermeni.»
Galerijas Serpentine vasaras paviljons kļuvis par vienu no spožākajām «mākslas atrakcijām» Londonā. Galerija ik gadu pasūta multifunkcionālu konstrukciju starptautiski atzītiem arhitektiem, kuriem vēl nav realizēti citi projekti Lielbritānijā. Paviljonu autoru vidū bijuši Zaha Hadida (2000), Daniels Lībeskinds (2001), Tojo Ito (2002), Oskars Nīmeijers (2003), Alvaro Siza, Eduardo Souto de Mura un Sesils Balmonds (2005), Rems Kolhāss un Sesils Balmonds (2006), Olafurs Eliasons un Hjētils Torsens (2007), Frenks Gērijs (2008).
Paviljons, kuru var apmeklēt no jūlija līdz oktobrim (pēc tam tas tiek demontēts un pārdots), kļūst par notikumu ne tikai profesionālajā arhitektūras un dizaina jomā, tas piesaista galerijas apmeklētāju un Londonas iedzīvotāju interesi. Tā ir brīnišķīga atpūtas vieta pašā Londonas sirdī - blakus Kensingtonas pilij, Karaliskajai Alberta zālei, Viktorijas un Alberta muzejam un citiem tūrisma «magnētiem». Paviljonā darbojas kafejnīca, notiek diskusijas, tikšanās ar māksliniekiem, filmu seansi, lekcijas, performances un koncerti. Līdz 13.septembrim galerijā skatāma popārta karaļa Džefa Kūnsa izstāde Popeye Series - kurp doties pēc tās apmeklējuma? Protams, uz paviljonu, kurš pilda atraktīva socializācijas centra funkcijas! Gan izstādes galerijā, gan paviljonu var apmeklēt bez maksas. Šāgada paviljona dzīve Kensingtonas dārzos beigsies 18.oktobrī, vasaras aktivitāšu sezonu paviljonā 17.-18.oktobrī noslēgs Dzejas maratons, kurā piedalīsies literāti, mākslinieki, filozofi, mūziķi un akadēmiķi, to vidū būs mūsdienu kultūras zvaigznes - Vito Akonči, Gilberts un Džordžs, Dominika Gonsalesa-Ferstere, Francs Vests, Kerits Vins Evanss.
Par zvaigznēm var dēvēt arī arhitektus Sedzimu un Nišidzavu. To apliecina arī fakts, ka paviljona atklāšanā žurnālisti no cienījamiem mākslas izdevumiem japāņiem jautāja, kādu modes zīmolu apģērbi viņiem mugurā. «Žakete un kurpes no Comme des Garsons,» atbildēja K.Sedzima. «Uzvalks no Prada,» sacīja R.Nišidzava. Biroju SANAA viņi dibināja 1995.gadā. Sedzima un Nišidzava darbojas arī ka ainavu arhitekti un pilsētplānotāji, veido interjerus, mēbeles un dizainu, rīko izstādes un lasa lekcijas. 2004.gada pāris saņēma Venēcijas arhitektūras biennāles Zelta lauvu. Viņu slavenākie realizētie projekti: Toledo mākslas muzeja Stikla paviljons Ohaio, Zollverein dizaina skola Esenē, Jaunais muzejs Ņujorkā, Dior iepirkšanās templis Tokijā, kā arī virkne muzeju Japānā. Viņi projektējuši Luvras filiāli Francijas pilsētā Lensā - muzejs tiks atklāts ne ātrāk kā 2012.gadā. Drīzuma noslēgsies SANAA projektētā Lozannas federālās politehniskās universitātes EPFL studentu centra būvniecība.