SAK apgalvo, ka lidmašīna no zemes atrāvusies tikai pēc tam, kad tā jau bija šķērsojusi skrejceļa galu. «Pacelšanās nenotika uz skrejceļa. Izmeklēšana liecina, ka faktiski lidaparāta pacelšanās notika tikai pēc tam, kad tā jau bija nobraukusi 400 metru ārpus skrejceļa,» izmeklētāju paziņojumu citē aģentūra RIA Novosti.
Maksimālais augstums, ko lidmašīna sasniegusi pēc atraušanās no zemes, bijis pieci seši metri, bet pēc tam notikusi strauja sasvēršanās uz kreiso pusi, sadursme ar kursa radiobākas antenām un ietriekšanās zemē, kā rezultātā Jak-42 sadalījās, daļai atlūzu iekrītot Volgas upē.
Komitejas paziņojumā teikts, ka lidmašīnu pārāk ilgi pie zemes turējis neizskaidrojams «papildu bremzēšanas spēks». Kā liecina iegūtie dati, ekipāža lidmašīnas priekšgala pacelšanu sākusi pie ātruma 185 kilometri stundā. Pēc sešām sekundēm dzinēji tika pārslēgti lidojuma režīmā, tomēr ātruma palielināšanās temps būtiski samazinājies. Maksimālais ātrums, ko lidmašīna sasniedza, bijis apmēram 230 kilometru stundā, raksta NEWSru.
Agrāk bija parādījusies informācija, ka lidmašīna nav spējusi pacelties, jo piloti bija aizmirsuši atvienot stāvbremzi, kas lidaparātiem ir tas pats, kas automašīnām rokas bremze. Šo versiju uzreiz noraidīja varas iestādes, arī SAK pagaidām šādas spekulācijas neizsaka. «Izmeklēšanas komiteja izskata visas iespējamās versijas, kādēļ radās papildu bremzēšanas spēks ieskrējiena laikā, un iemeslus, kādēļ lidmašīna nespēja laikus pacelties no skrejceļa,» apgalvo SAK.
Lidmašīna Jak-42 ar 37 pasažieriem, kuri pārstāvēja hokeja komandu Lokomotiv, un deviņiem apkalpes locekļiem 7. septembrī neilgi pēc pacelšanās no Tunošnas lidostas Jaroslavļā pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nogāzās. Notikuma vietā mira 43 no 45 lidmašīnā esošajiem. Pēc dažām dienām nomira viens izdzīvojušais.