Naudiskā vērtība mazāka
Zviedru zinātnieka un dinamīta izgudrotāja Alfreda Nobela iedibinātā prēmija četrās kategorijās (prēmiju ekonomikā kopš 1968. gada pasniedz Zviedrijas Centrālā banka) tiek piešķirta jau kopš 1901. gada. Diemžēl globālās finanšu krīzes sekas skārušas arī prestižo apbalvojumu, tāpēc 2015. gadā pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā prēmijas laureāti katrā kategorijā saņems mazāk par miljonu dolāru (900 tūkstošu eiro).
Formāli prēmijas finansiālais apmērs joprojām ir 8 miljoni zviedru kronu, bet Zviedrijas nacionālās valūtas vērtības krituma attiecībā pret dolāru dēļ laureāti saņems 953 tūkstošus dolāru (853 tūkstoši eiro). 2012. gadā finanšu krīze piespieda samazināt prēmijas apjomu no 10 miljoniem zviedru kronu (vairāk nekā miljons dolāru pēc pašreizējā valūtas kursa) līdz 8 miljoniem, bet togad, pateicoties augstākam kronas kursam attiecībā pret dolāru, prēmijas summa dolāros sasniedza 1,2 miljonus.
Nobela prēmijas naudiskās vērtības samazināšanās nav iedragājusi tās globālo prestižu, tāpēc katru gadu pirms apbalvojuma laureātu izziņošanas izskan minējumi, kas un par kādiem sasniegumiem to varētu saņemt.
Uzņēmums Thomson Reuters, kam kopš 2002. gada izdevies precīzi prognozēt 37 Nobela prēmijas uzvarētājus medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā, arī šogad iepazīstinājis ar saviem pareģojumiem.
Kā iespējamos prēmijas ieguvējus medicīnas kategorijā kompānija nosaukusi amerikāņu ģenētiķi Džefriju Gordonu, kurš pierādījis cilvēka zarnu mikrofloras saistību ar imūnsistēmas darbību, un krievu imunologu Aleksandru Rudenski, kurš pēta asins T šūnas, kas atbild par organisma aizsardzību pret infekcijām.
Ķīmijas kategorijā kā vienus no potenciālajiem balvas saņēmējiem Thomson Reuters min amerikāņus Džonu Gudno un Stenliju Vitingemu par revolucionārajiem pētījumiem, kas palīdzēja radīt litija jonu baterijas.
Izdevums The Wall Street Journal raksta, ka literatūras kategorijā bukmeikeru galvenie favorīti esot baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča un vairāku globālu dižpārdokļu autors Haruki Murakami no Japānas.
Favorīti - pāvests un Irāna
Tradicionāli visplašāko rezonansi pasaulē izraisa Nobela Miera prēmijas laureāti, tāpēc katru gadu parādās gari saraksti ar iespējamiem apbalvojuma saņēmējiem.
Tāpat kā pērn, arī šogad kā viens no galvenajiem pretendentiem uz Nobela Miera prēmiju minēts katoļu baznīcas galva Romas pāvests Francisks. Nosaukti arī Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss un marksistu grupējuma FARC komandieris Rodrigo Londono, kuri septembrī vienojās izbeigt 50 gadu ilgušo bruņoto konfliktu starp Kolumbijas valdību un FARC.
Nav izslēgts, ka prēmiju varētu saņemt personas vai organizācijas, kas palīdzējušas Sīrijas bēgļiem, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un ANO Bēgļu aģentūra. Tā kā šogad atzīmē 70. gadadienu kopš atomuzbrukumiem Hirosimai un Nagasaki, iespējama esot apbalvojuma piešķiršana Irānai, kas apņēmusies ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu.
Neilgi pirms prēmijas laureātu paziņošanas tās piešķīrēja - Norvēģijas Nobela komiteja - ierauta skaļā vārdu kaujā. To izraisīja bijušā komitejas sekretāra Geira Lundestada grāmata, kurā viņš kritizē vairākus komitejas lēmumus, piemēram, 2009. gadā piešķirt Miera prēmiju ASV prezidentam Barakam Obamam. Komitejas locekļi G. Lundestadu apsūdzējuši institūcijas reputācijas graušanā.