Suitu deju svētkus pirms vairākiem gadiem «nosapņojusi», kā pati saka, Etniskā kultūras centri Suiti valdes priekšsēdētāja Dace Martinova. Viņa jau nolikusi gadu nākamajiem, otrajiem suitu deju svētkiem. Tie varētu notikt 2019. gadā, nākamajā gadā pēc lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. «Ceru, ka suitu deju svētki varētu iegrozīties vasarā, apņemot sārtos toņos visu Zieduleju estrādi,» iztēlojas svētku iedibinātāja.
Koncertā skatītājiem tika parādīts suitu dejas attīstības ceļš no etnogrāfijas līdz skatuves dejai, autentiskās versijas un slavenu horeogrāfu - Imanta Magones, Aijas Baumanes, kura arī «neesot zemā metama», Ulda Šteina un citu - variācijas. Īpašs notikums koncertā bija rīdzinieku - Jāņa Purviņa vadītā deju kolektīva Līgo - piedalīšanās koncertā, jo «šāda līmeņa kolektīvs pie mums viesojas pirmoreiz». Līgo dejotāji nodejoja Jāņa Purviņa veidoto Suitu lūgsnu un Dižo kurzemnieku gatvi, kuru suitu sievu komentārā viņš «esot sameistarojis vēl cēlāku».
Suitu etnogrāfiskie danči pirmoreiz kinolentē iemūžināti Aleksandra Rusteiķa filmā Kāzas Alsungā (1935). Suitu dejas vienmēr iekļautas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku repertuārā. Kā populārākās var minēt Alsuņģieti, Mugurdanci, Gatves deju un Dvieļu deju.
Koncertā deju kolektīvi no pašas Alsungas un ciemiņi no Jelgavas, Saldus, Kuldīgas, Tukuma un Rīgas, kā arī Suitu sievas, spēlējot kapelai Maskačkas spēlmaņi, izdejoja ap trīsdesmit deju. Mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Zanda Mūrniece pirmos suitu deju svētkus sauc par iespēju «atdot parādu senčiem», kura gara maizi visu laiku ir ēdusi. Viņa veidojusi vairāk nekā 50 horeogrāfisku autordarbu, kuru lielākās daļas deju pamatā ir suitu horeogrāfiskais mantojums. Mūrniece pamatīgi pētījusi šo materiālu, un rezultātā sadarbībā ar mūziķi Arti Šūlbergu tapuši vairāki horeogrāfiski uzvedumi - Suitu danči, Suitu godi sētā nāk (Suitu kāzas) un programma Meņģēšanās kurzemnieku gaumē.
Paši suiti saka, ka «štīmi nenolaiž». Tomēr nelaimes piemeklē arī viņus, un uguni neinteresē, ka Suitu kultūrtelpa kopš 2009. gada atrodas UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā. Suitu kopiena lūdz sabiedrības atbalstu jūlijā ugunsgrēkā nodegušās Lidijas un Pētera Jansonu dzimtas kultūrvēsturiskās Gāču mājas atjaunošanā. Diena tās vēl paspēja nobildēt, kad tikās ar Lidiju Jansoni Gāčās un rakstīja par Jansones kopā ar Ilgu Leimani un Vilmu Kalmi veidoto grāmatu Suitijā, kas apkopo Alsungas izloksnes. Daudziem Lidija Jansone ir labi zināma kā etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti vadītāja. Gāčās viņas dzimta mīt jau septītajā paaudzē. Šeit filmētas epizodes Aleksandra Rusteiķa filmai Dzimtene sauc (Kāzas Alsungā) 1935. gadā, īstas suitu kāzas šeit filmā Cerību lauki 1987. gadā dokumentējis Andris Slapiņš (precējās Lidijas māsa). Savu filmu Kāzas te 1999. gadā filmējis arī Viesturs Kairišs. Ar īsu «palīdzam!» Dienai piezvanīja aktieris Andris Keišs.