2000.gada 25.jūlijā pacelšanās laikā no Šarla de Golla lidostas Parīzē lidmašīnai, kas devās uz ASV pilsētu Ņujorku, aizdegās viens no dzinējiem un spārns. Tā kā lidmašīna virzījās pārāk ātri, piloti bija spiesti turpināt pacelšanos, tomēr pēc divām minūtēm Concorde nogāzās kādā Parīzes piepilsētā, ietriecoties viesnīcā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 109 lidmašīnas pasažieri un četri viesnīcas darbinieki. Vairākums bojāgājušo bija vācu tūristi.
Izmeklētāji 2004.gadā paziņoja, ka notikušajā daļēji vainojama uz skrejceļa nokritusi metāla atlūza no ASV lidsabiedrībai Continental Airlines (CA) piederošās lidmašīnas, kas pacēlās neilgi pirms vēlāk avarējušā AF lidaparāta. Nokritušais CA lidmašīnas dzinēja gaisma plūsmas regulētājs esot pārplēsis vienu no Concorde riepām, kuras atlūzas pārsitušas lidmašīnas degvielas tvertni. Tā dēļ degviela iekļuva dzinējos un lidmašīnas aizmugurējo daļu pārņēma liesmas, raksta The Times.
Uz apsūdzēto sola sēdušies trīs bijušie Francijas civilās aviācijas darbinieki, no kuriem viens - Anrī Perjē - sešdesmito gadu beigās piedalījies Concorde prototipa izstrādē un izmēģinājumos. Apsūdzība apgalvo, ka amatpersonas vismaz divdesmit gadu zinājušas par virsskaņas lidmašīnas trūkumiem, tomēr nav centušās tos novērst.
Franču trijotnei blakus nosēdināti arī divi ASV lidsabiedrības darbinieki. CA mehāniķis Džons Teilors apsūdzēts nestandarta rezerves daļu uzstādīšanā, bet viņa uzraugs Stenlijs Fords apsūdzēts nolaidības pieļaušanā. CA aizstāvis Olivjē Mecners apgalvo, ka atlūza nav vainojama Concorde katastrofā. «Mēs pierādīsim, ka liesmas, kas izraisīja avāriju, izcēlās pirms Concorde saskārās ar metāla gabalu,» sacīja advokāts. «Concorde tehniskais stāvoklis nebija pietiekami drošs, lai veiktu lidojumu, un tā tas bija vairākus gadus.»
Tiesas prāva varētu ilgt vismaz līdz maijam. Apsūdzētajiem draud cietumsods līdz pieciem gadiem par slepkavību aiz neuzmanības. Tomēr pieredze liecina, ka šādās lietās reālus cietumsodus nepiespriež, aprobežojoties ar nosacītiem sodiem.