Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, RTU profesors Kārlis Ketners stāsta, ka pirmais projekts iestrēdzis 1993. gadā un toreiz to vēl izstrādājusi Valsts finanšu inspekcija. Savukārt pēdējo 10 gadu laikā Saeimā iestrēguši vēl divi likumprojekti. Proti, jau 2002. gadā 7. Saeima divos lasījumos pieņēma nulles deklarāciju likumu, kuram bija jāstājas spēkā no 2003. gada 1. janvāra. Tomēr 2002. gada nogalē, kad 7. Saeimu nomainīja 8. Saeima, deputāti nolēma, ka nulles deklarāciju ieviešana ir novēlota, un likumu «noraka».
2004. gadā diskusijas par nulles deklarāciju ieviešanu atsākās ar jaunu spēku - rezultātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izstrādāja koncepciju, uz kuru pamatojoties valdība 2007. gadā akceptēja un nosūtīja pieņemšanai Saeimā likumprojektu, kas paredzēja, ka deklarācijas turīgākajiem iedzīvotājiem būs jāiesniedz katru gadu (KNAB bija aplēsis, ka deklarācijas būs jāiesniedz 200-300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju). 2008. gada sākumā Saeima, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, nolēma, ka ikgadējās deklarēšanas vietā no 2009. gada 1. janvāra ir jāievieš tikai nulles deklarācijas. Pēc tam par likumprojekta sagatavošanu atbildīgā Saeimas komisija darbu pie tā pārtrauca, un 9. Saeimas pilnvaru laikā tas tā arī netika pieņemts.