Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, ielūkojoties Valsts prezidenta darba kārtībā, kurā līdzās vizītēm pie kaimiņvalstu kolēģiem un dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir arī piedalīšanās Ghetto Games basketbola turnīrā Krāslavā, sacīja: «Ir skaidrs, ka Raimonds Vējonis sevi mēģina parādīt kā pretmetu Andrim Bērziņam, būdams lustīgs un kustīgs. Prezidenta komanda cenšas parādīt, ka viņš ir jauneklīgs un enerģisks cilvēks, kuram ir interese par plašu jautājumu loku.» Vairāk gan šīs aktivitātes saistītas ar izklaidi, taču R. Vējoņa iepriekšējā darbība daudzās valdībās un parlamentā nozīmē, ka viņam ir liela praktiskā pieredze un arī tikšanās un vizītes ietver konkrētus jautājumus. Politologam nav iekritusi acīs kāda izgāšanās, un vienīgā cīkstēšanās bijusi par to, kāpēc prezidents nedzīvo Jūrmalā.
Pēc mūzikla uz ballīti
Valsts prezidents R. Vējonis jau nākamajā dienā pēc zvēresta nodošanas devās pirmajā vizītē uz Igauniju, kaimiņvalsts kolēģim aizvedot Rūjienas saldējuma torti. Darba vizītēs smalkākas dāvanas nemēdz vest, bet Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vājība uz Rūjienas saldējumu mudināja paņemt līdzi to ciemakukulim. Tas varēja būt neliels pārbaudījums, zinot satiksmes ierobežojumus ceļā uz Igauniju. Pirmajā nedēļā notika arī vizīte Lietuvā. Līdz šim neviens prezidents pie kaimiņvalsts kolēģiem nebija devies tik drīz pēc stāšanās amatā. Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija liecināja, ka sarunas bijušas saturiski piepildītas. To Dienai uzsvēra arī prezidenta Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs, norādot, ka delegāciju tikšanās laikā ir pārrunāti daudzi aktuālie jautājumi - par drošību, Krievijas sankciju tiešo un netiešo ietekmi uz valstu ekonomiku, bēgļu uzņemšanu, situāciju Grieķijā. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija ļoti atvērta, pozitīvi noskaņota un ieinteresēta abpusējās sadarbības uzsākšanā, par vizīti Lietuvā sacīja O. Volfs. Viņš arī teica, ka tā ir bijusi sagadīšanās, ka pirmajās desmit dienās notiek vairāki lieli pasākumi, kuros R. Vējonim bija jāpiedalās. Uz visiem šajā laikā saņemtajiem ielūgumiem Valsts prezidents tomēr nav varējis atsaukties.
Atgriezies no Igaunijas, nākamās dienas vakarā R. Vējonis kopā ar dzīvesbiedri Ivetu Vējoni, dēlu Nauri un vairākiem kolēģiem ieplānoja Latvijas Jaunatnes teātra izrādes Eslingena apmeklējumu koncertzālē Rīga. Tās sākums gan kavējās, ko namatēvs Juris Millers skaidroja ar skolēnu dziesmu svētku radītajiem sastrēgumiem. Visticamāk, tie bija skāruši arī Valsts prezidentu, jo pēc viņa ierašanās izrāde sākās, bet beidzās pēc vienpadsmitiem vakarā. Tad uz fotografēšanos kopā ar māksliniekiem un vienu no mūzikla Eslingena autoriem, komponisti Lolitu Ritmani uz skatuves uzaicināja arī R. Vējoni. Runu viņš neteica, bet tikai apsveica tās dienas jubilāru aktieri Juri Jopi. J. Millers Dienai apstiprināja, ka ielūdzis Valsts prezidentu apmeklēt izrādi Eslingena, lai parādītu sabiedrībai, cik nozīmīga un vēsturiska loma mūsu valsts vēsturē bija bēgļu nometnei Eslingenā pēc Otrā pasaules kara.
Ar mūzikla noskatīšanos prezidenta tās dienas gaitas vēl nebeidzās, un pēc pusnakts viņš ieradās pie Madonas Skolu dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Jaunieši jau bija nodevušies nakts ballītei un pēkšņā viesa parādīšanās viņiem bija pārsteigums, Dienai atzina Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība). Ar pašvaldības vadītāju gan šis apmeklējums bija saskaņots. Viss liecināja, ka jaunais prezidents ne skolas gados, ne vēlākajā politiskajā darbībā bērnu izpratnē nebija sastrādājis neko tādu, par ko viņiem vajadzētu kaunēties, jo svētkos viņi izmantoja iespēju pabūt līdzās R. Vējonim un kopā fotografēties. Inaugurācijas dienā ar muzikālu sveicienu madonieši ieradās Aizsardzības ministrijā, kur R. Vējonis nodeva lietas savam pēctecim Raimondam Bergmanim.
Atceltajā gājienā
Valsts prezidents kopā ar dzīvesbiedri I. Vējoni, tērpušies tautas tērpos, devās arī atceltajā dziesmu svētku gājienā, bet noslēguma koncertā viņš uzrunāja svētku dalībniekus. Salīdzinot prezidenta R. Vējoņa bez lapiņas teikto runu galakoncertā ar medijiem atsūtīto runas oficiālo tekstu, redzamas atšķirības - oficiālajā tekstā ietvertās tēzes bija gan papildinātas, gan izteiktas citiem vārdiem. Līdzīgi notika arī ar prezidenta uzstāšanos festivālā Baltica koncertā Rēzeknē, kur Vējoņu ģimene atkal ieradās tautas tērpos. Baltica svētku dižkoncertā viņi jau izdejoja arī vienu valsi, katrs ar savu partneri no svētku dalībnieku vidus. Pirms tam R. Vējonis pabija arī pirmajā reģionālajā vizītē Krāslavas novadā. Iebraucot Krāslavā, prezidents apvaicājies, vai ir kāds brītiņš laika, lai ieskrietu tirgū - līdzko auto piestājis pie tirgus, viņš taisnā ceļā devies pie jau zināmas tirgotājas un iegādājies maisiņu ar gurķiem, kurus pērkot ne pirmo reizi.
Pārlūkojot Valsts prezidenta aktivitātes desmit dienās, rodas iespaids, ka beidzot viņš var nodoties sev tīkamām nodarbēm un pēc šādas dzīves jau sen ilgojies. Tajā pašā laikā prezidents ir aktīvi reaģējis arī uz iekšpolitiskajām aktivitātēm, kas redzams, pārlūkojot aģentūras LETA ziņu virsrakstus dienā, kad notika prezidenta pirmā tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība). R. Vējonis aicinājis sniegt politisko atbalstu izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles pieteiktajam jaunajam pedagogu algu modelim. Viņš reaģēja arī uz Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, norādot, ka «neatbalsta lēmumus, kas vērsti pret preses brīvības vai izteikšanās tiesību ierobežošanu». Komentējot Liepājas tiesas maigo spriedumu pedofilu lietā, prezidents atzinis, ka to vērtē negatīvi un gatavošot vēstuli tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt tiesas darbu, ziņoja LETA.
Lūdzot raksturot Valsts prezidenta aktivitātes pirmajās desmit dienās politiķiem, kuri R. Vējoni ievēlēja, tie, kuri bija noskaņoti pateikt arī ko kritisku, bija ar mieru to darīt tikai anonīmi. Viens no koalīcijas deputātiem atzina: «Raimonds Vējonis ļauj savu vārdu un amatu izmantot tiem, kuri vēlas uztaisīt pozitīvu reitingu, un viņš par katru cenu vēlas iegūt popularitāti. Ja viņš ir uzņēmis tādu tempu, tad nolēkt būs ļoti grūti.» Ir politiķi, kuri uzskata, ka prezidentam vajadzēja atturēties no izteikšanās par Liepājas tiesas darbu, bet kā pamanāmāko prezidenta komandas kļūdu uzskata to, ka R. Vējonis devās svētku gājienā, neiznākot pie sabiedrības ar skaidru vēstījumu, kāpēc viņš to dara, ja reiz gājiens ir atcelts, - tagad tas izskatījies pēc šķelšanās valsts varā.