«Pēdējos divdesmit gados te nav bijis vairs ko jaukt, jo tad, kad būvēja Rīgas HES, gandrīz viss jau tika nojaukts. Principā pēckara gados visi svarīgākie senvēstures pieminekļi ir zuduši. Varam tikai aizvest tūristus Daugavmalā un parādīt XIV gadsimta baznīcas drupas. Te maz kas palicis, ko sagandēt, te var tikai vairāk vai mazāk veiksmīgi kaut ko no jauna uzbūvēt,» secina vēsturniece, grāmatas Salapils novads. Gadsimtu hronoloģija autore Lilita Vanaga.
Viņasprāt, dzirdot Salaspils vārdu, pirmās asociācijas vairumam Latvijā dzīvojošo saistās ar Otrā pasaules kara vēsturi, proti, Salaspils koncentrācijas nometni, kuru novada teritorijā tika izveidojuši nacisti. Pēc L. Vanagas domām, pilsētai un novadam, cienot savas teritorijas vēsturi, jādzīvo arī nākotnei un vairāk jāakcentē pozitīvas lietas: «Iespējas jau ir. Galu galā nevienai citai pašvaldībai nav, piemēram, Latvijā lielākās salas - Doles salas. Varbūt arī saistību ar senajiem lībiešiem vajadzētu vairāk izmantot. Galu galā - visa lielākā greznība, visas labākās rekonstrukcijas, teju viss, kas saistās ar lībiešu dzīvi, nāk no Salaspils.»
Salaspils novada sejā uz visiem laikiem pēdas atstājusi Rīgas HES celtniecība (1966-1974). Enerģētiķu ielas caurvīto pilsētas lielāko «mikrorajonu», kas izaudzis šosejas malā, vietā, kur sākotnēji celtnieku vagoniņos mitinājušies no citām PSRS republikām sabraukušie HES būvētāji, salaspilieši vēl tagad parasti dēvē par hesu. Par laikiem, kad tapa novada teritorijā esošais Rīgas HES un TEC 2 Aconē, atgādina arī Salaspils centrā esošā kultūras nama nosaukums Enerģētiķis. Pirms diviem gadiem, veicot Skolas ielas rekonstrukciju, labiekārtots arī līdzās kultūras namam esošais skvērs, kam nu uzticēta tāda kā līdz šim neesošā pilsētas centrālā laukuma funkcija.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars neslēpj: domnieki vēlas panākt, lai, neraugoties uz to, ka zinātnē nodarbināto skaits kopš padomju gadiem ir sarucis no aptuveni 1500 līdz 300 cilvēkiem, Salaspils tiktu uzskatīta par zinātnes pilsētu. Pamats šādām ambīcijām ir - pilsētā atrodas ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošais Nacionālais botāniskais dārzs, bet arī četri zinātniskās pētniecības institūti, proti, Latvijas Universitātes Bioloģijas un Fizikas institūts, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts un Mežzinātnes institūts Silava.
Pilsētā aktīvi darbojas ne tikai vairākas nevalstiskās organizācijas, kuru interešu lokā ir bērnu, jauniešu un pensionāru interešu pārstāvība, bet arī Romas Katoļu un Evaņģēliski luteriskā draudze. Luterāņu baznīca jau ilgstoši ir celtniecības stadijā, savukārt Katoļu draudze, kurā reģistrēti ap 2500 draudzes locekļiem, aktīvi izvērsusi darbību Salaspilī. Draudzes prāvests Gaitis Dubults teic, ka tādi pasākumi kā zupas virtuves organizēšana nebūtu iespējami bez aktīvas sadarbības ar pašvaldību. «Pirms diviem gadiem, kad arhibīskaps mani nominēja kalpošanai Salaspilī, es nepazinu ne domes priekšsēdētāju, ne kādu citu. Pirms tam esmu kalpojis Ogrē un citviet, taču nekur citur sadarbība ar pašvaldību nav bijusi tik cieša kā šeit,» stāsta prāvests, piebilstot, ka domnieku atvērtību draudzes ierosinātajiem sadarbības projektiem apliecina, piemēram, tas, ka domes priekšsēdētāja vietniece Malda Caune itin bieži nāk talkā zupas virtuvē.
Pērn iedzīvotāju skaits Salaspilī sasniedzis aptuveni 23,3 tūkstošus, tādējādi tuvinot Salaspili tādu republikas nozīmes pilsētu kā Jēkabpils un Valmieras izmēriem. Tas nozīmē vērā ņemamus ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, taču trekno gadu celtniecības bums atstājis arī dažas negatīvas sekas. «Kā visur Pierīgā, ir iesākti un nepabeigti projekti ar divām mājām plānoto četrdesmit vietā. Tie atrodas mazstāvu apbūves teritorijās, un to iedzīvotāji apelē pie savām tiesībām saņemt pašvaldības pakalpojumus. Tas ir loģiski. Taču tie līdzekļi, kas jāiegulda šādu ciemu infrastruktūras, piemēram, ceļu pievadīšanā, ir neadekvāti lieli,» stāsta R. Čudars.
Tomēr vienlaikus viņš arī min argumentus, kam, viņaprāt, vajadzētu veicināt turpmāku novadā dzīvojošo skaita pieaugumu: «Pirmkārt, šeit ir ļoti laba situācija transporta ziņā. Turklāt mums ir varbūt ne gluži ideāla, bet pietiekami laba situācija ar pirmsskolas nodrošinājumu - mums ir seši bērnudārzi. Situācija nav gluži ideāla, bet, ja jauna ģimene meklē dzīvesvietu, skatoties uz visiem šiem aspektiem - transportu, bērnudārzu pieejamību un skolas pieejamību -, šie ir tie aspekti, kas var likt izšķirties par labu Salaspilij.»