Labi, nepārspīlēšu. Tomēr ar saldajiem kartupeļiem ir kā ar, piemēram, pastinaku. Pastinaks ir kaut kas pa vidu starp burkānu un seleriju, bet saldais kartupelis ir kaut kas pa vidu starp parasto kartupeli un ķirbi. Pēc izskata savukārt tas ļoti atgādina lopu bieti. Kā man kāds saldo kartupeļu noniecinātājs izteicās - un tāpat arī garšo. Nezinu, neesmu ēdusi lopu bietes, bet, ja tās ir tikpat labas kā saldie kartupeļi, varbūt nākamgad man būs kāda vadziņa jāiesēj.
Lai gan latviskais saldā kartupeļa nosaukums varētu liecināt, ka tam ir tās pašas cilts saknes, kas parastajam kartupelim, tā nav. Bet abi nākuši no Kolumba jaunatklātās pasaules, kur batātes vēl joprojām ir viens no uztura stūrakmeņiem. Ap XVI gadsimtu tās aizvazātas gan uz Āziju, gan Āfriku, gan Tuvajiem Austrumiem, tāpēc batāte nav nekas svešs nedz tadžīnai, nedz maisot cepšanai (stir-fry), nedz karijam. Taču, ja gribi atrast visplašāko recepšu klāstu batātei (pieņemot, ka angļu valoda ir tev saprotamāka nekā spāņu), pa taisno jādodas uz amerikāņu interneta ēdienu lapām vai jāpērk amerikāņu recepšu grāmatas - viņi batāti izmanto līdz pēdējai vīlītei.
Svaigu batātes ēšanu neesmu pieredzējusi nedz dzīvē, nedz ēdienu žurnālos vai recepšu grāmatās. To vienmēr apstrādā - vāra, sautē vai cep (pirms tam nomizojot). Man tīkamākais pagatavošanas veids ir cepšana krāsnī. Sacepu strēķīti kraukšķīgu saldā kartupeļa šķēļu un tad ēdu tāpat vai ar majonēzes mērci, lieku klāt salātiem (kopā ar lēcām, ceptām bietēm un kādu gaļas gabalu).
Batātei pietiek ar jūras sāli un svaigi maltiem melnajiem pipariem, lai tā kļūtu par lielisku maltīti. Ja gribas, piešauj vēl spiestu ķiploka daivu. Man ar to ir gana, bet kartupeļus pēc cepšanas/vārīšanas var apslacīt ar citrona vai laima sulu, pirms cepšanas apkaisīt ar saldās paprikas vai čili pulveri. Batātei var izmantot gan muskatriekstu, gan kanēli un karija pastu, gan apceptus sīpolus.
Par sabiedrotajiem šķīvī saldajam kartupelim var padarīt gandrīz jebko. Man grūti iedomāties svaigas salātlapas, cigoriņsalātus vai skābus kāpostus, bet visi pārējie dārzeņi, ieskaitot parasto kartupeli, ir labi draugi batātei. Taisot kartupeļu biezputru, es ik pa reizei pielieku klāt arī batāti. Tīra saldā kartupeļa biezputra arī ir iespējama, tik manā versijā tā ir laikietilpīga padarīšana. Es vispirms satinu sakneņus folijā, stundu cepu 200 °C cepeškrāsnī, tad kasu ārā miltaini oranžo mīkstumu, ko samīcu ar piena un sviesta maisījumu, klāt liekot muskatriekstu vai apceptus bekona gabaliņus. Ideāls kompanjons cepetim, jo īpaši jēra. Vista un zivs nav labi draugi, jo saldajam kartupelim ir gana izteikta garša, kam pretim jāliek tikpat spēcīga garša, kāda piemīt sarkanajai gaļai. Karijā saknenis vislabāk sader ar kokospienu, nevis tomātiem, bet zupā es tam atvēlu tikai otrā plāna lomu - man nepatika saldo kartupeļu krēmzupa nedz ar kokospienu, nedz buljonu, bet, ja tas ir viens no pieciem dārzeņiem, tad ir pavisam labi.
Raksts no žurnāla Dienas Ēdieni arhīva